Interesantā putnu pasaule

Ar ko izceļas sekretārputns?

• Garākais plēsīgais putns
• Garums 1,20-1,50 m, svars 2,3-4,4 kg, spārnu izpletums līdz 2,20 m
• Vienīgā suga savā dzimtā
• Klejotājputns, kas labi skrien un labi lido
• Medījumu vajā pa zemi
• Nogalina čūsku, sitot tai ar kāju pa galvu
• Ligzdojot nikni sargā savu teritoriju
• Suga nekad nav bijusi izplatīta lielā skaitā, bet pēdējā laikā skaits sarūk vides izpostīšanas dēļ

Ar ko izceļas Bišopa moho?

• Maz pazīstams medusēdājs putns
• Havaju salu endēms
• Izmiris apmēram pirms 100 gadiem
• Spalvas iezemieši izmantoja greznu apmetņu darināšanai
• Moho iznīcināja cilvēks, medījot putnus, izcērtot mežus, ievedot plēsoņas un slimības

Ir zināmi vairāki gadījumi, kad jūras un ūdens putnus "notver" un reizēm pat nogalina gliemenes. Šādi gadījumi ir salīdzinoši reti, tomēr "nāve ar gliemežiem" var būt neliels, bet regulārs bridējputnu mirstības avots.

Lidotspēja, peldētspēja, aerodinamiskās īpašības, arī gravitācijas likums - to visu cilvēks ir apguvis, nonākot saskarsmē ar dabu. Un, lai arī ir jau 21. gadsimts un pasaulē valda tehnoloģijas, aizvien ir jomas, kurās varam mācīties no dzīvās radības.

Zinātnieki atklājuši jaunu evolūcijas mehānismu.

16.oktobrī Latvijā novērota jauna putnu suga daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka), liecina mājaslapā "latvijasputni.lv" publicētā informācija.

Jauno putna sugu Latvijā Smārdē, Engures novadā, novērojis un nofotografējis Andris Poišs.

AS «Latvenergo» un Latvijas Ornitoloģijas biedrības balto stārķu aizsardzības programmas ietvaros ir pabeigts «Balto stārķu monitorings», portālu «Apollo» informēja Ivita Bidere, AS «Latvenergo» Preses sekretāre.

Kā vēsta portāla latvijasputni.lv veidotāji K.Millers un G.Grandāns, Latvijā konstatēta jauna putnu suga - ziemeļu ķauķītis.

Ar ko izceļas Puertoriko todijs?

• mazākais zaļvārnveidīgais putns
• pēc izskata līdzīgs kolibrijam
• sver 5,5 g, mātīte var būt par 1 g smagāka
• nepamanāms, bet skaļš putniņš
• ligzdošanai rok alu
• var mainīt savu ķermeņa temperatūru
• todijs nav bailīgs, to var noķert tauriņķeramo tīklu
• to apdraud mangusti un cilvēks, iznīcinot biotopus

Dziedātājputni, kas dzīvo parkos un dārzos, ir pelnījuši lielāku ievērību. Pētnieku grupa no ASV piestiprināja visprogresīvākos miniatūros ģeolokatorus uz meža strazdu un purpura čurkstu mugurām, lai izsekotu to migrācijai un konstatēja, ka šie putni var nolidot vairāk nekā 500 km katru dienu, kas ir 3x vairāk, nekā tika lēsts iepriekš – apmēram 150 km dienā. Pētnieki uzsvēra, ka lielākais sasniegums bija pierādīt jaunās tehnoloģijas darbošanos. Tas liek pamatus turpmākiem mazo putnu pētījumiem.