Rekordi

Rekordi pasaulē - vislielākie, vismazākie, visvieglākie, vissmagākie, visgarākie, visīsākie, visātrākie, visbiežākie, visretākie, visstraujākie, visinteresantākie putni.

Vismazākais - Bišu kolibri (Calypte helenae) tēviņš, gandrīz 6 cm garš.
Visvieglākais pasaulē - Bišu kolibri (Calypte helenae), sver ap 2 g.
Vislielākais nelidojošais - Āfrikas strauss (Struthio camelus) - augums līdz 2,8 m.
Visgarākais lidojošais - Indijas dzērve (Grus antigone) - līdz 2 m.
Vissmagākais nelidojošais - Āfrikas strauss (Struthio camelus) - svars līdz 160 kg.
Vissmagākais lidojošais - Āfrikas lielā Kori sīga (Ardeotis kori) - 18 kg.
Rekordgari spārni - Klaidoņalbatrosam (Diomedea exulans) - 3,5-4 m.
Vislielākais jūras - Klaidoņalbatross (Diomedea exulans).
Visātrākais skrējējs - Āfrikas strauss (Struthio camelus) - 70 km stundā.
Visdziļāk nirstošais - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten) - līdz 565 m.
Rekordlielas olas - Āfrikas strausam (Struthio camelus) - 1 ola sver ap 2 kg.
Rekordmazas olas - Bišu kolibri (Calypte helenae) - ola zirņa lielumā, 0,5 g. Attiecīgi - vismazākā ligzda 3 cm diametrā un vismazākais cālis.
Cālis aug 1 cm dienā - Āfrikas strausam (Struthio camelus).
Visgarākais cāļa augšanas laiks - Klaidoņalbatrosam (Diomedea exulans) - cālis ligzdā uzturas 11 mēnešus.
Nekad nav staigājis pa sausu zemi - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri).
Vistālāk Dienvidpolā mītošais - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
10 mēnešus dzīvo tikai Antarktīdā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Salīdzinoši vislielākā muskuļu masa - Imperatorpingvīnam (Aptenodytes forsten).
Nenosalst -70 grādu aukstumā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Perē olu -40 grādu aukstumā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Rekordists neēšanā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten) - 4 mēnešus, pārošanās un perēšanas laikā.
Rekordists tauku slāņa biezumā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten) - 3 cm biezs tauku slānis.
Visvairāk spalvu - Imperatorpingvīnam (Aptenodytes forsten) - 80 spalvas uz 1 kvadrātcentimetru.
Vismazāk spalvu - Bišu kolibri (Calypte helenae) - tikai 1000 spalvas.
Var nogalināt lauvu - Āfrikas strauss (Struthio camelus).
Kājām ir tikai 2 pirksti - Āfrikas strausam (Struthio camelus).
Rekordlielas acis - Āfrikas strausam (Struthio camelus), 1 acs diametrs ir 5 cm.
Vairoties sāk 9 gadu vecumā - Klaidoņalbatross (Diomedea exulans).
Nav tauku dziedzera - Āfrikas lielajai Kori sīgai (Ardeotis kori).
Nav guzas - Āfrikas strausam (Struthio camelus).
Ir urīnpūslis - Āfrikas strausam (Struthio camelus).
„Smejas” - Austrālijas zivju dzenis kukabarra (Dacelo novaeguineae), kura balss atgādina nevaldāmus histēriskus smieklus.
Guļ karājoties ar galvu uz leju - zeltgalvainais karājošais papagailītis (Loriculus galgulus).
Vislielākais izmirušais lidojošais - Argentavis (Argentavis magnificens) - svars 80 kg, augums līdz 2 m, spārnu atvēziens līdz 8 m.
Vislielākais izmirušais nelidojošais - Terorpuns Kelenken (Kelenken guillermoi) - svars virs 200 kg, augums ap 3 m.
Izmirušais rekordists ar vislielāko galvu - Terorpuns Kelenken (Kelenken guillermoi) - gandrīz 1 m gara galva.
Pirksti uz spārniem - Goacīnam (Opisthocomus hoazin), goacīna cāļiem uz spārnu locītavām ir pa 2 pirksti.
Neparastais „varžmutis” - Austrālijas dzeltenbūnais pūčlēlis - Tawny Frogmuoth Owl (Podargus strigoides) - ar ļoti īsu un platu knābi, kas atgādina muti.
Spārnus lidojumā cilvēks nevar saskatīt - Bišu kolibri (Calypte helenae). Spārni vibrē tik ātri, 80-200 reizes sekundē, ka ir praktiski neredzami cilvēka acij un izskatās kā migliņa.
Vissmalkākā dziesma - Bišu kolibri (Calypte helenae). Dziesmai ir tik augstas skaņas, ka izklausās nepatīkami cilvēka ausij.
Visātrākie sirdspuksti - Bišu kolibri (Calypte helenae) - 1260 sitieni minūtē.
Visstraujākā sirdsdarbība - kolibrijiem.
Rekordmazs spārnu izpletums - 3,25 cm - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Vislielākās smadzenes, salīdzinot ar ķermeņa masu - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Visātrākais - Annas kolibri (Calypte anna) - pikē ar ātrumu 27 m/sek un veic ceļu, kas 383 reizes pārsniedz tā ķermeņa garumu. Līdz šim par ātrāko pikētāju uzskatītais lielais piekūns (Falco peregrinus) pikē ar ātrumu 70 m/sek un veic ceļu, kas 200 reizes pārsniedz viņa ķermeņa garumu.
Rekordists mazuļu barošanas retumā - Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten), 16 reizes augšanas laikā.
Vislielākā zoss - piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis).
Visbiežāk sastopamais - mājas vista (Gallus domesticus).
Visaugstākā ķermeņa temperatūra - Bišu kolibri (Calypte helenae), +40 C, bez tam vēsās naktīs kolibri ķermenis var atdzist līdz +19 C.
Var lidot visos virzienos, arī atmuguriski - kolibri.
Rekordisti starp visiem mugurkaulniekiem vielmaiņas ātruma ziņā - kolibri.
Spārni var rotēt 180 grādos un kustoties zīmē astotnieku - kolibrijiem.
Tērē lidošanai vairāk % no savas dzīves - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Par barību (ziedu nektāru) cīnās ar kamenēm un taureņiem - Bišu kolibri (Calypte helenae) .
Kuru var apēst pat vardes, zivis un tropu zirnekļi - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Var pāroties lidojumā - Bišu kolibri (Calypte helenae).
19.gs izbāztus nēsāja kā dekorējumu pie sieviešu cepurēm - kolibri.
Nakts laikā ieiet tādā stāvoklī, kas vairāk līdzinās ziemas guļai nekā gulēšanai - Bišu kolibri (Calypte helenae).
Vienmēr atrodas dažu stundu attālumā no nāves - Bišu kolibri (Calypte helenae). Pamostoties no rīta tam uzreiz jāatrod barība.
Bija pazudis - skaitījās izmiris 50 gadus (1898.-1948.) - takahē (Porphyrio hochstetteri) Jaunzēlandē.
Vismazākais zaļvārnveidīgais - Puorteriko todijs (Todus mexicanus) , sver 5,5 g.
Visgarākais Ziemeļamerikā - Amerikas dzērve (Grus americana).
Vislielākais Ziemeļamerikā - Kalifornijas kondors (Gymnogypas californianus).
Vienīgais pasaulē, kurš nekad nestaigā pa sausu zemi - imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).
Var kustināt katru spārnu atsevišķi, veicot straujus un pēkšņus pagriezienus gaisā – svīre (Apus apus).
Var lidot 3 gadus, ne reizi nenolaižoties zemē – svīre (Apus apus).
Gaisā pavada lielāko daļu mūža - svīre (Apus apus).
Pirms dzimumgatavības sasniegšanas jūrā pavada 4-7 gadus, līdz pirmo reizi nosēžas uz sauszemes - melnuzacu albatross (Diomedea melanophris).
Ar akmeni pārsit strausa olu - baltais grifs (Neophron percnopterus) - viens no nedaudziem putniem, kas prot izmantot instrumentus. Viņš satver akmeni knābī un met strausa olai tik ilgi, kamēr pārsit tās cieto čaulu un piekļūst sastāvam.
Peldplēve ir starp visiem 4 pirkstiem - pelikāniem (Pelecanus ).
Visindīgākais - divkrāsu mežačakste (jeb pitahu) (Pitohui dichrous).
Vislielākā pūce - ūpis (Bubo bubo), garums 65-75 cm, spārnu izpletums 1,55-1,65 m, svars 2,4-3 kg. Līdzās ūpim, mūsdienās vislielākā dzīvojošā pūce Austrumāzijā ir lielais zivjūpis - (Ketupa blakistoni). Tās ķermenis ir 72 cm garš, bet spārnu izpletums 1,8-1,9 m.
Vispazīstamākā, vislielākā un visizplatītākā putnu suga pasaulē - mājas zvirbulis (Passer domesticus). Pašreizējais zvirbuļu populācijas lielums pasaulē ir apmēram 500 miljoni.
Suga, kas neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā dzīvo, dzied identiski vienādi - lauku cīruļi (Alauda arvensis).
Visinteliģentākie - kraukļi (Corvus corax) un citi vārnu dzimtas pārstāvji. Tie ir ļoti apķērīgi, nebrīvē spēj iemācīties visādus stiķus, atdarināt dažādas skaņas un pat cilvēka valodu.
Vismazākais papagailītis - zeltgalvas pundurpapagailis (Micropsitta keiensis).
Vismazākais zvirbuļveidīgais - īsastes tirānzvirbulis (Myiornis acudatus) - 5 cm, 4,5g.
„Visneglītākais” rekordists - marabu stārķis (Leptoptilos crumeniferus).
Vienīgais nelidojošais papagailis - kakapo (Strigops habroptilus).
Visgarākais knābis - šķēpknābja kolibrijam (Ensifera ensifera) (garums 15 cm kopā, putns sver 12 g), tā knābis ir garāks par ķermeni un asti kopā, vienīgais putns pasaulē šādās proporcijās.
Vienīgie var redzēt zilu krāsu - pūces.
Abas ausis nav vienādā augstumā - pūcēm un ūpjiem.
Sver mazāk nekā viņa spalvas - Amerikas ūpis (Bubo virginianus).
Veido barus no vairāk nekā miljons indivīdiem - Āfrikas audējputni.
Vislielākā zināmā ligzda - baltgalvas ērgļiem (Haliaeetus leucocephalus) Floridā, ASV. Ligzda bija 7 m augsta un vairāk nekā 3 m diametrā, bet tās masa varēja būt 3 tonnas.
Visgarākais migrācijas ceļš - jūras zīriņiem (Sterna paradisaea). Gada laikā no ligzdošanas vietām Ziemeļpolā līdz Dienvidpolam un atpakaļ tie nolido rekorda cienīgus 40 000 km.
Vislielākais plēsīgais - Andu kondors (Vultur gryphus). Tā spārnu izpletums ir vairāk nekā 3 m.
Vislielākais lidojošais Amerikas rekordists - Andu kondors (Vultur gryphus).
Vislielākais nelidojošais Amerikas rekords - lielajam nandu (Rhea americana), liels tēviņš var sasniegt 1,83 m augstumu.
Vissmagākais Amerikas rekords - lielajam nandu (Rhea americana), lieli tēviņi sver līdz 40 kg.
Vislielākā ASV dzīvojošā pūce - Ziemeļu pūce (Strix nebulosa)
Vislielākais Latvijā - paugurknābja gulbis (Cygnus olor).
Vispazīstamākā gulbju suga - paugurknābja gulbis (Cygnus olor).
Lielākie zosveidīgie - gulbji; arī vieni no lielākajiem lidojošajiem putniem pasaulē (1,50 m; 15 kg).
Rekords kā vismazākajam Latvijā - zeltgalvītim (Regulus regulus), 9 cm garš.
Visretāk sastopamā ērgļu suga - Madagaskaras Zivju ērglis (Haliaeetus vociferoides).