You are here

Hāsta ērglis (Harpagornis moorei)

ad

Ar ko izceļas Hāsta ērglis?

  • Cilvēcē lielākais zināmais ērglis.
  • Lielākais izmirušais Jaunzēlandes plēsējs.
  • Tas dzīvoja salīdzinoši nesen, tikai 500 gadus atpakaļ un izmira ap 1400. gadu.
  • Tas bija milzīgs gaļēdājs, kas varēja nogalināt 10x lielākus upurus par sevi. Uzbrucis arī cilvēkiem.
  • Uzbruka upurim no gaisa ar ātrumu 80 km/h.
  • Svars 9-14 (18) kg, spārnu izpletums 2,6-3 m, garums 1,4 m (mātītēm aste līdz 50 cm gara), augstums no zemes vairāk kā 90 cm.
  • Medīja milzu putnus moa, kas tam bija pārtikas avots. Tā liktenis bija cieši sastīts ar moa likteni – Hāsta ērglis izmira tad, kad maori bija izmedījuši visus moa.

 

Reiz bija... tā sākas visas pasakas. Arī Jaunzēlandes maoru leģendas par ērgli-cilvēkēdāju.

Bet nelidoja jau ērglis pa visu pasauli cilvēkus plēsdams! Dzīvoja viņš vienā putnu salā un valdīja kā ķēniņš savā karaļvalstī. Šajā valstī dzīvoja pavalstnieki – gan mazi, gan daudzkārt lielāki par pašu valdnieku. Tūkstošiem gadu visiem tur klājās labi, daudzi pat lidot bija atradinājušies un spārnus pavisam vairs neaudzēja. Un vienmēr viņiem bija bagātīgi klāts galds ar tādu maltīti, kādu nu kurš vēlējās.

Līdz pie valdnieka galda ieradās maori.

Ērglis gribēja valdīt un atriebās maoriem. Taču maoriem bija ieroči, pret kuriem dižais putns nespēja cīnīties.

Nebija neviena, kas aizstāvētu putnu ķēniņu un tā valsts tautu.

 

     Starp Polinēzijas iedzīvotājiem klīst leģendas par putnu-cilvēkēdāju. Tam bijis melnbalts apspalvojums, sarkans cekuls uz galvas un spārnu gali zaļi dzelteni. Šie putni ir pieminēti daudzās maori leģendās ar nosaukumu pouakai, hokioi vai hakavai, jo ērgļa sauciens skanējis kā „hokioi-hokioi-hu-u”. Putna nosaukums acīmredzot bija sauciena atdarinājums, kurā „hu-u” ir spārnu radītais troksnis paceļoties.

     Pirmie cilvēki-kolonisti, maoru priekšteči no Polinēzijas, Jaunzēlandē medīja ļoti lielus nelidojošos putnus moa, ieskaitot visas moa sugas, līdz maoru medības tos pilnībā iznīcināja.

     Ērglim piedēvēja cilvēkēdāja uzvedību. Atšķirībā no moa, tas, tāpat kā citi plēsīgie putni, tika iznīcināts mērķtiecīgi. Viņa galvenās barības – moa – izzušana acīmredzot paātrināja ērgļa izmiršanu. Ir atraktas daudzas Hāsta ērgļa paliekas, tai skaitā arī kauli, ko apstrādājuši iezemieši. Tiek pieņemts, ka ērglis izzuda vienlaicīgi ar moa 15. gadsimtā, taču ziņojumi par tikšanos ar lielu ērgli parādījās līdz pat 19. gadsimtam.

     Hāsta ērglis (angliski - Haast's Eagle) dzīvoja tikai Jaunzēlandes Dienvidu salā, kas, iespējams, bija ne vairāk kā 1000 pāru vienā laikā. Ērgļa mūža ilgums bija ap 20 gadiem, ērgļu pāris aizņēma teritoriju līdz pat vairākiem simtiem kvadrātkilometru. Tas ir cilvēcē lielākais zināmais ērglis un to dažkārt sauc par milzu ērgli (angliski - Giant Eagle). Palaeontologi uzskata, ka tā upuri bija no 1 – 200 kg. Tie galvenokārt bija dažādu veidu moa, kā arī, domājams, citi lieli nelidojoši putni, nelidojošas, tagad izmirušas Finša pīles (Euryanas finschi), gigantiskas zosis (Cnemiornis calcitrans), kas nespēja sevi aizstāvēt no plēsīgā putna pārsteidzošā spēka un ātruma.

     Ērglim bija plakans, šaurs galvaskauss ar garenu knābi. Salīdzinot ar citiem plēsīgiem putniem, tam bija īsi, bet spēcīgi spārni. Tas saskan ar teoriju, ka Hāsta ērglis bija meža putns, un spārni bija labāk piemēroti ātram, manevrējošam lidojumam biezā mežā. Spārnu struktūra palīdzēja klusināt lidojumu un noķert laupījumu, kas bija tikpat liels vai lielāks par ērgli pašu. Relatīvi īsie spārni salīdzinājumā ar tā izmēriem bija paredzēti spārnus vēcinošam lidojumam, nevis planēšanai. Savu lielo izmēru dēļ Hāsta ērglis tuvojās spārnus vēcinošā lidojuma galējai robežai, ja tas būtu kļuvis vēl lielāks, tad viņam būtu jāpaļaujas tikai uz planēšanu.

     Spēcīgas kājas un masīvie lidojuma muskuļi ļāva putnam veikt pacelšanos no zemes ar palēkšanos, neskatoties uz savu lielo svaru. Aste gandrīz noteikti bija gara, līdz 50 cm sieviešu dzimuma īpatņiem, un ļoti plata, kas palielināja manevrēšanas spējas un kompensēja nelielo spārnu platību. Kopējais garums, iespējams, līdz 1,4 m mātītei, augstums stāvot uz zemes aptuveni 90 cm vai pat nedaudz vairāk. Tēviņš bija mazāks nekā mātīte.

     Putna kāju kauli bija labāk piemēroti tam, lai nolaistos un satvertu, nevis lai staigātu pa zemi. Mutes struktūra un nagu garums nozīmēja, ka tas varēja ar kājām pielietot daudz lielāku spēku nekā citi plēsīgie putni. Nagi varēja ietriekties upura miesā vairākus centimetrus dziļi un bieži ievainoja arī kaulus. Vairākos izrakumos ir atrasti moa iegurņa kauli ar ērgļa nagu ieskrāpējumiem. Ērglis varēja arī nogalināt upuri ar vienu kājas triecienu pa galvu vai kaklu.

     Hāsta ērglis, iespējams, noskatīja savu medījumu no augstas vietas un tad metās lejā uz upuri. Vienas kājas nagus tas ietrieca upura ķermeņa pakaļējā ceturtdaļā, bet ar otru trieca pa putna kaklu vai galvu. Lielajiem moa bija masīvs ķermenis ar garu kaklu un mazu galvu. Asie ērgļa nagi izsitās cauri spalvām un ādai līdz kauliem un pat tad, ja uzbrukums nebija veiksmīgs, ērglis varēja pacelties gaisā un atkārtot uzbrukumu vēlreiz. Upuris gāja bojā no trieciena vai asins zuduma. Tā lielais knābis tika izmantots kā āķis, lai izrautu iekšējos orgānus.

     Hāsta ērglis bija neparasts ar to, ka viņa upuri bija ļoti lieli. Vairums ērgļu nogalina dzīvniekus, kas mazāki par paša ērgļa ķermeņa svaru. Tas ir tāpēc, lai viņi spētu lidot ar savu upuri. Tā kā toreiz Jaunzēlandē no sauszemes plēsējiem nebija neviena lielāka par tuataru (joprojām Jaunzēlandē dzīvojošs ķirzakveidīgs rāpulis – „dzīvais izraktenis” – ar svaru 0,5-1 kg), Hāsta ērglim savu maltīti nācās aizstāvēt tikai no citiem ērgļiem un nevajadzēja aiznest to uz drošāku vietu, lai apēstu. Ērglis pie nogalinātā upura varēja palikt vairākas dienas. Tāpat kā visi ērgļi, Hāsta ērglis ēda arī maitas un laupīja medību rīkos noķertos dzīvniekus, kad tie bija pieejami.

     Daži pētnieki pieļauj domu, ka Hāsta ērglis lielos moa medīja tikai epizodiski, pārtiekot galvenokārt no citiem putniem, tādiem kā pīles, dzērves, baloži, jo ir zināms, ka moa un Hāsta ērglis pastāvēja vienlaikus vismaz 120 000 gadus.

     Gigantiskais ērglis pirmo reizi tika aprakstīts vairāk kā 100 gadus atpakaļ - 1872.gadā. Bet galveno par šo putnu, atkārtoti izpētot tā skeletu, Jaunzēlandes paleontologi uzzināja tikai nesen. Saskaņā ar Austrālijas un Jaunzēlandes universitāšu zinātnieku secinājumiem, putna nagi bija ne tikai spējīgi sadragāt kaulus, bet arī satvert un pacelt gaisā lielu laupījumu.

     „Ērglis bez šaubām varēja pikēt, satvert un aiznest bērnu” – domā Kentberijas muzeja zooloģijas nodaļas vadītājs Pols Skofilds.

     Tā kā Hāsta ērgļa masa varējusi sasniegt pat 18 kg un spārnu izpletums 3 m, zinātnieki neizslēdz domu, ka tas spēja nogalināt bērnu. Noturēt bērna ķermeni ērglim palīdzēja garie, tīģera nagiem līdzīgie nagi.

     Briesmīgā plēsēja izzušanu veicināja Polinēzijas cilšu iedzīvotāji maori, kas atpeldēja laivās uz Jaunzēlandi. Un ne tikai tas noveda ērgļus līdz iznīcībai, ka tie tika izmedīti. Uz klintīm ir saglabājušies zīmējumi, kuros attēloti 2 mednieki ar ļoti lieliem putniem. Viens no tiem varētu būt albatross, bet otrs – Hāsta ērglis. Galvenais maoru medījums bija pavisam cits – moa – gigantiski nelidojoši putni. Moa, kuru svars sasniedza 200 kg, bija ideāls medījums kā cilvēkiem, tā ērgļiem. Pēc kāda laika izrādījās, ka cilvēki vienkārši ir atņēmuši plēsīgajiem putniem barību.

     Viss mainījās, kad salā ieradās cilvēki un viņus pavadošie dzīvnieki (suņi, žurkas). Vairākus simtus gadu cilvēki pakāpeniski dedzināja mežus, kas apgādāja ar pārtiku daudzus lielos putnus. Maoru atnākšana uz Jaunzēlandi, biotopu iznīcināšana un mežu dedzināšana bija izšķirošais faktors. Ērgļi kā plēsēji ir ļoti jutīgi pret šādām pārmaiņām.

     Zinātnieki uzskata, ka Hāsta ērglis kā imigrants ieradies Jaunzēlandē apmēram miljons gadu atpakaļ un bijis daudz pieticīgāks savos apmēros - ap 1 kg smags, ar nelielu spārnu izpletumu, tas vispār nebija „superslepkava”.

     Jaunajā vietā putnam radās ideāli apstākļi. Tā kā salas atdalījās no kontinentiem 65 miljonus gadu atpakaļ, Jaunzēlandes dzīvnieku pasaule attīstījās un kļuva par visīpatnējāko uz zemeslodes. Tur nebija lielo sauszemes zīdītāju. Vienīgie zīdītāji līdz brīdim, kad ieradās cilvēki, salā bija sastopami tikai 3 veidu sikspārņi. Ne žurku, ne lopu, ne kaķveidīgo vai suņveidīgo tur vispār nebija. Lielākais plēsoņa uz zemes bija lielā ķirzakveidīgā tuatara, bet nopietnu konkurenci tas Hāsta ērglim neradīja.

     Brīvi no zīdītāju konkurences, putni dominēja visās galvenajās nišās Jaunzēlandes dzīvnieku ekoloģijā. Moa bija zālēdājs - funkcionāli līdzīgs stirnām vai liellopiem citur, Hāsta ērglis bija mednieks, aizpildot to nišu, ko citur aizpilda zīdītāji-plēsēji, piemēram, tīģeri vai lauvas. Šī iemesla dēļ to dažreiz dēvē arī par  leopardērgli.

     Pēc Skofilda vārdiem – Hāsta ērglis ir lauvas analogs, tikai ar korekciju, piemērotu Jaunzēlandes apstākļiem.

     Ērgļu suga, kas vēlāk iegūs nosaukumu Hāsta ērglis (Harpagornis moorei), varēja palielināties izmēros nebaidoties, ka likumsakarīgā vairošanās ātruma samazināšanās un manevrētspējas pazemināšanās darīs to citiem plēsoņām ievainojamu. Putnam pārveidojās skelets. Zinātnieki, kas pēta putna-giganta atliekas, atzīmē tā stipros iegurņa kaulus, kas varēja izturēt ļoti spēcīgu triecienu ar nagiem pa upuri pikējumā no gaisa.

     Hāsta ērgļa īpaši garie  (6 cm) un spēcīgie nagi varēja upurim pat pārlauzt kaulus. Putns nolūkoja savu laupījumu un pēc tam uzbruka tam no augšas. Spēcīgais knābis un nagi kopā ar lielo masu, kas gāžas no 25 m augstuma virsū ar ātrumu 80 km/h, neatstāja upurim nekādas izredzes. Svaru bumba ar knābi – lūk, tas bija pikējošs Harpagornis moorei. Un, ja vēl tam pievieno spēju saķert un aiznest laupījumu sev līdzi (nav runa par 240 kg moa), tad leģenda par šo putnu neliekas tik dīvaina.

     Taču, izpētot galvaskausu, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka putns barojies ar maitu. Putna nāsis bija aizsegtas ar speciāliem aizsegiem, šāda anatomiska uzbūve ir mūsdienu grifiem, pateicoties tam putni var „rakņāties” dzīvnieku iekšās bez riska nosmakt.

     Starp citu, viena lieta ir cilvēka sastapšanās ar ērgli aci pret aci, bet cita lieta – kad cilvēks sistemātiski atņem gigantam barību. Maori atpeldēja uz Jaunzēlandi ap 1300.gadu, un līdz 1500.gadam moa bija iznīcināti (daži pētnieki domā, ka moa tika iznīcināti mazāk kā 100 gados). Pēc tam arī Hāsta ērgļa liktenis bija izlemts. Tagad varbūt to varētu glābt rezervāti un zoodārzi, bet tajā laikā milzim nebija nekādu izredžu uz izdzīvošanu.

     Hāsta ērgli neglāba pat tas, ka tūkstošiem gadu šis gigantiskais putns Jaunzēlandē atradās barības piramīdas augšgalā.

     Par barības piramīdu ekologi sauc barības vielu pārvietošanos ekosistēmā. Tās pamatā ir augi, otrais stāvs – zālēdāji, trešais – plēsēji. Plēsēji, kas spēj ēst citus plēsējus, stāv vēl augstāk. Un piramīdas virsotnē ir suga, kuras īpatņus normālos apstākļos nevar apēst neviens.

     Hāsta ērglis bija patiesi lielākais plēsējs, lielumā gandrīz 2x pārspējot mūsdienu lielāko ērgli. Tiek uzskatīts, ka mātītes svēra 10-15, līdz 18 kg, bet tēviņi 9-12 kg. Spārnu izpletums varēja būt ap 2,6-3 m. No pašreiz dzīvojošajiem putniem līdzīgs spārnu izpletums ir klinšu ērglim (Aquila chrysaetos) un baltplecu jūrasērglim (Haliaeetus pelagicus), lai gan pats lielākais Centrālajā un Dienvidamerikā dzīvojošais ērglis harpija (Harpia Harpyja) ir tikai 40% no Hāsta ērgļa ķermeņa lieluma.

     Ērgļa kauli ir atrasti vairāk nekā 50 vietās, galvenokārt Dienvidu salas austrumos un dienvidos. Daži ir tikai 500 gadus veci, kas liecina par to, ka ērgļi un cilvēki dzīvoja vienlaikus. Citu kaulu vecums ir līdz 30 000 gadiem.

     Hāsta ērgli pirmo reizi klasificēja vācu ģeologs un Jaunzēlandes pētnieks, pirmais Kenterberijas muzeja direktors Juliuss fon Hāsts (Julius von Haast) 1872. gadā. Ērglis latīniski tika nosaukts par Harpagornis moorei tāpēc, ka Džordžs Henrijs Mūrs (George Henry Moore), bija purva Glenmark īpašnieks, kura nogulumos 1870. gadā tika atrasti putna kauli. Vispilnīgākais ērgļa skelets tika iegūts no Mount Owen ieplakas 1990. gadā.

     Tā kā ērgļa kauli un arī moa kauli tika atrasti Glenmark purvā, varētu uzskatīt, ka ērglis uzbruka moa, kas bija iestrēdzis purvā.

     Fosilijas tiek atrastas visā Dienvidu salā Jaunzēlandē. Fosilie pierādījumi liecina, ka Hāsta ērglis dzīvoja vietās, kas klātas ar mežiem un krūmiem, kā arī upju palieņu pļavās. Olu vai cāļu fosilijas nav atrastas.

     Kanādas, Amerikas, Anglijas, un Jaunzēlandes zinātnieku grupa veica Hāsta ērgļa kaulu un 16 mūsdienu ērgļu DNS mitohondriju salīdzinošo analīzi. Sākot projektu, autori domāja, ka DNS analīze parādīs Hāsta ērgļa radniecību ar mūsdienu lielo Austrālijas ķīļastes ērgli (Aquila audax), kura svars ir 4,5 kg un spārnu izpletums 2 m, jo uz to norādīja skeleta analīze. Taču rezultāts pārsteidza pētniekus. Senais gigants izrādījās tuvākais radinieks vienam no pasaules mazākajiem ērgļiem - Austrālijas mazajam ērglim (Hieraaetus morphnoides), kas dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā, un sver mazāk par 1 kg, un Eirāzijas pundurērglim (Hieraaetus pennatus). Nesamērīgi mazas smadzenes, redzes un ožas spējas arī atbalsta teoriju, ka Hāsta ērglis ir cēlies no daudz mazākas plēsēju ģints.

     Kopīgais šo putnu sencis ir dzīvojis tikai miljons gadu atpakaļ, kas ir ļoti maz pēc mikroevolūcijas mērvienībām. Tas nozīmē, ka pa šo laiku Hāsta ērgļa sencis ieradies Jaunzēlandē un „izaudzis” apmēram 15 reizes lielāks. Tāda ātra palielināšanās apmēros ir viena no straujākajām visā evolūcijas gaitā, kas novērota mugurkaulniekiem, tāda nav novērota nevienam putnam vai dzīvniekam. Iespējams, ka to veicināja prāva medījuma pietiekamība un citu plēsoņu trūkums. Šo atklājumu zinātnieki paziņoja žurnālā PLoS Biology.

     Jau sen evolūcijas mācības piekritēji skaidroja sugu izcelšanos ar lēnu izmaiņu procesu mutāciju uzkrāšanās rezultātā – mikroevolūciju, atsakoties no teorijas par makroevolūciju tās nepilnību dēļ. Tātad, lai rastos jauna suga, tika pieņemts, ka vajag apmēram 2 mijonus mērķtiecīgu mutāciju ļoti ilgā laika posmā. Taču pēdējie zinātnieku atklājumi apgāž šos pieņēmumus.

*** Hāsta ērglis (angliski Haast's Eagle, New Zealand Giant Eagle) izzuda tikai pirms 500 gadiem, bet atsevišķi apšaubāmi ziņojumi par putna ligzdas atrašanu ir ienākuši pat 20. gs sākumā. 1905. gadā it kā tika atrasta ērgļa ligzda, bet šis ziņojums liekas neticams.

*** Ir atrasti tikai trīs pilnīgi skeleti, divi no tiem atrodas Otago muzejā Jaunzēlandē un Dabas vēstures muzejā Londonā, trešais atrasts 1989. gadā netālu no Nelsona alas un pieder Nacionālajam Velingtonas muzejam.

*** Hāsta ērgļa attēli atrodami iežu gleznās, kas attiecināmas uz 13.-14. gs - neilgi pēc tam, kad pirmie polinēzieši atklāja Jaunzēlandi. Alu zīmējumi apstiprina iedzīvotāju zināšanas par ērgli. Attēlā pievienoti instrumenti, kas izgatavoti no ērgļa kauliem. Daži tradicionālie maori stāsti arī apliecina ilgstošas tautas atmiņas par šādu putnu.

*** Mākslas darbu, kas attēlo Hāsta ērgli, tagad var apskatīt OceanaGold's Heritage & Art Park Macraes, Otago, Jaunzēlandē. Skulptūras svars aptuveni 750 kg, augstums 7,5 m un spārnu izpletums ir 11,5 m. Tā ir izgatavota no nerūsējošā tērauda caurulēm un loksnēm un to izstrādāja un konstruēja Mark Hill, tēlnieks no Arrowtown, Jaunzēlande.

*** Hāsta ērglis ir attēlots BBC dabas sērijās. Incidents notiek Jaunzēlandē, kad cilvēki tikai sāka ierasties uz salas. Šeit redzamais mērķis sieviete un bērns, kas iet pa zāļainu lauku. Ērglis uzbrūk sievietei, nogalinot viņu acumirklī.

Komentāri

1) par slepkavu vai superslepkavu drīkst saukt vienīgi cilvēku. Putni nav slepkavas, plēsīgie putni ir mednieki.

2) ērgļi negāžas savam medījumam virsū ar 80 km/h ātrumu, viņi pirms sadursmes strauji bremzē gaisā un trieciena brīdī ir ievērojami lēnāki (grūti pateikt, cik tieši)

3) ērgļi nenogalina ar knābi. Šim nolūkam Hāsta ērglim bija padsmit cm gari nagi

4) Skofīlds nav Hāsta ērgļu autoritāte (sk. TH Worthy & RN Holdaway), un neviens no viņa izteikumiem nav oriģināla zinātniska ideja

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.