You are here

Āfrikas strauss (Struthio camelus)

Ar ko izceļas Āfrikas strauss ? 

- Tas ir lielākais mūsdienās dzīvojošais nelidojošais putns ar augumu līdz 2,80 m.  Šī putna svars ir 90-130 kg , tēviņi ir lielāki un smagāki nekā mātītes un sasniedz līdz 160 kg.

- Salīdzinoši ar putna lielumu, tā smadzenes sver tikai 30-40 gramus!

- Strausam no sauszemes dzīvniekiem ir vislielākās acis. Vienas acs diametrs ir 5 cm, bet abas acis kopā sver vairāk, nekā strausa smadzenes.

- Tas ir ātrākais divkājainais dzīvnieks. Strauss skrienot sasniedz ātrumu 72 km stundā, bet ar ātrumu 50 km stundā var skriet 15-20 minūtes.

- Strausa soļa garums skrienot ir 3,5-4 m. Nepieciešamības gadījumā strauss var spēji mainīt skriešanas virzienu, pie tam nesamazinot ātrumu. Skrienot tas var pārvarēt 1,5 m augstus šķēršļus.

- Strauss ir vienīgais putns, kura kājām ir tikai 2 pirksti.

- Strausa kājas spēriens ir tik spēcīgs, ka var stipri savainot, pat nogalināt lauvu vai pieaugušu vīrieti.

- Tam ir vislielākā ola. Strausa ola sver 1,5-2 kg, kas ir tikpat, cik 20-36 vistu olas.

- Strauss ir vienīgais putns, kam ir urīnpūslis.

- Strausam nav guzas, kāda tā ir citiem putniem.

- Tā kā strauss nelido, viņa krūšu kauls ir plakans, bez augstās šķautnes–ķīļa, pie kā piestiprināti lidojošo putnu spārnus darbinošie muskuļi.

Struthio camelus, Āfrikas strauss, Ostrich

ipp.id.lv

     Brīvā dabā strausi sastopami Centrālās un Dienvidāfrikas savannās un pustuksnešos. Strausiem ir labi attīstīta dzirde, tie dzird pat klusas skaņas. Ar savu aso redzi un dzirdi strausi sajūt plēsējus ļoti tālu. Strausi ir putni, kas rūpīgi sargā savu teritoriju, uzveikt tos var tikai retais dzīvnieks. Briesmu gadījumā, pretēji izplatītajam uzskatam, strausi nebāž galvu smiltīs, bet aizbēg vai sper ienaidniekam. Strausa kājai ir liela un lokana pēda ar 2 pirkstiem, no kuriem ārējais pirksts pilda atbalsta funkciju, bet iekšējais pirksts ir spēcīgs, ar 10 cm garu nagu. Spēcīgās kājas un garais nags ir strausu galvenie ieroči. Strausa kājas spēriena spēks ir 30 kg uz kvadrātcentimetru. Strausu ienaidnieki ir hiēnas, šakāļi, Ēģiptes grifi, kas galvenokārt cenšas uzbrukt cāļiem. No strausiem baidās pat lauvas un tīģeri. Strausi prot ņurdēt un, piepūšot kaklu, izdot aizsmakušam lauvas rēcienam līdzīgas skaņas.

     Tie ir sabiedriski un dzīvo grupās pa 5-50 putniem, savannās bieži ceļo kopā ar zālēdājiem, piemēram, antilopēm un zebrām, kuri strausus, kas ar savu aso redzi aptver lielas platības, izmanto kā dienas un nakts sargus. Pateicoties augumam un apbrīnojamai redzei, tie pirmie pamana briesmas. Strausi dzīvo sausajās ainavās ar zemu nokrišņu daudzumu un var iztikt bez ūdens vairākas dienas, mitrumu uzņemot ar augiem. Tā kā tie ir ļoti labi pielāgojušies izteikti sausam klimatam un krasām sezonas nokrišņu svārstībām, iztiekot bez ūdens var zaudēt līdz pat 25% no ķermeņa svara. Ja ūdens ir pieejams, tie labprāt dzer un bieži vannojas. Strausi ir visēdāji, viņi ēd augus un sēklas, kukaiņus, nelielus rāpuļus, grauzējus, ķirzakas, bruņurupučus un arī citu putnu mazuļus. Meklējot barību, strausi var noiet 40 km diennaktī. Pieauguša strausa barības daudzums sasniedz 7 kg dienā. Atšķirībā no citiem putniem, strausiem nav guzas, barības sasmalcināšanai tie norij sīkus akmeņus un oļus, kuru daudzums kuņģī ir apmēram 1 kg.
     Lai gan strausi nelido, to spārnu izpletums ir 2 m. Spārni nav attīstīti, to 2 pirksti beidzas ar nagiem. Spārnus strausi izmanto riesta rituālos, līdzsvara saglabāšanai skrienot, kā arī siltumregulācijai, jo strausi dzīvo savannās, kur diennakts temperatūras svārstības var sasniegt 40 grādus.

     Vairoties strausi sāk tikai 4-5 gadu vecumā. Spēcīgākie tēviņi veido harēmus no 2-7 mātītēm. Ligzdošanas vietu izvēlas tēviņš, ligzda ir parasta bedrīte augsnē. Ligzdā mēdz būt 15-60 olas, ko sadēj vairākas mātītes. Katra mātīte izdēj 2-11 pelēcīgi baltas olas, taču izperēt var ne vairāk kā 19-25 olas. Perēšana ilgst 42 dienas. Olas strausi perē pārmaiņus, dienā perē galvenā mātīte, kuras pelēcīgi brūnās spalvas saplūst ar apkārtni, bet naktī uz olām sēž tēviņš, kura apspalvojums ir melns. Strausu cāļi ir ligzdbēgļi un otrajā dienā pēc izšķilšanās seko saviem vecākiem. Cāļi aug ar ātrumu 1 cm dienā un, lai gan tie bieži plūcas, ir veselīgi. Ja kāds saslimst, tad to nežēlo, bet nosit. Strausu cāļus medī lauvas, bet strausa spēriens var nopietni ievainot, lauzt kaulus vai nogalināt lauvu. Ir zināmi gadījumi, kad strausi, jūtot saviem cāļiem tuvojošās briesmas, uzbrukuši cilvēkam. Strausu olas garšo maitu lijām. Lai sadauzītu cieto čaulu, maitu lija paņem knābī akmeni un met to uz olas tik ilgi, kamēr tā ieplīst.

     Dzimumgatavību nesasniegušie jaunie strausi apvienojas 50-100 īpatņu lielos baros. 18. gs un 19.gs sākumā strausi bija izmedīti gandrīz līdz izzušanai, jo strausu spalvas bija populāra modes lieta, no tām gatavoja vēdekļus un rotāja cepures. Ja 19. gs vidū strausus nebūtu sākuši pieradināt un turēt nebrīvē, tad līdz mūsu dienām jau varbūt tie būtu pilnībā iznīcināti, kā tika iznīcināta tuvo Austrumu pasuga. Šobrīd Āfrikas strausi dzīvo gandrīz tikai aizsargātās teritorijās vai nacionālajos parkos.

    Strausus fermās sāka turēt Dienvidāfrikā pirms 150 gadiem. Tagad tos audzē visā pasaulē, turot aplokos visu gadu. Āfrikas strausus audzē galvenokārt gaļas, ādas un spalvu iegūšanai. Galvenais ienākuma avots no strausiem ir dārgā un augstvērtīgā āda, no strausu kāju ādas šuj visizturīgākos kovboju apavus. Tiek apgalvots, ka strausiem ir visspēcīgākā āda, kas pasaulē ir tikpat pieprasīta kā krokodilu āda, no tās šuj dažādas modes preces – jakas, jostas, somas, makus, apavus un daudz ko citu. Strausu gaļa no visām gaļām ir visaugstvērtīgākā, jo tā ir maiga, ar zemu tauku un holesterīna līmeni, kā arī ar augstu kalcija, olbaltumvielu un dzelzs saturu. Olās nav holesterīna. Strausu mātīte var izdēt no 70-90 olas gadā.

     Strausu spalvas tiek pieprasītas Beļģijā, ASV, Filipīnās un Brazīlijā, kur Riodeženeiro karnevālam 2000. gadā izlietoja 16 tonnas strausa spalvu. Strausu zemādas taukus izmanto kosmētikā. Ārkārtīgi cietos strausu nagus saberztus izmanto dimantu slīpēšanai. 
      Tagad strausus audzē vairāk kā 50 pasaules valstīs, fermās audzēto strausu skaits katru gadu palielinās par 20%. Āfrikas strausi ātri aklimatizējas, pieaugušiem putniem nav nepieciešamas siltas apkurināmas telpas, tie var izturēt līdz pat -30 grādu salu. Strausus audzē Vācijā, Dānijā, Krievijā un pat tādās valstīs ar aukstu klimatu kā Zviedrijā, Norvēģijā un Ziemeļkanādā, taču visvairāk strausu fermu joprojām ir Dienvidāfrikā. Latvijā strausu audzēšana ir visai individuāla.

     Savvaļā strausi dzīvo 30 gadus, bet nebrīvē var nodzīvot līdz 70 gadiem.

     Leģenda par to, ka briesmās strausi slēpj galvu smiltīs, visticamāk ceļas no fakta, ka uz ligzdas sēdoša strausu māte briesmu gadījumā noliec kaklu un izstiepj to uz zemes, cenšoties kļūt neredzama uz apkārtējās savannas fona. Tāpat strausi pieplok pie zemes ieraugot plēsoņas. Ja tādam noslēpušamies putnam pietuvojas, tas zibenīgi pielec kājās un aizbēg.

     Dienvidāfrikā strausi tiek izmantoti liellopu un aitu ganāmpulku aizsardzībai.

     Kalahari iedzīvotāji joprojām strausu olu čaumalas izmanto kā ūdens krūzes.

     Bušmeņi strausu olas svaigas uzglabā sālsūdenī.

     Nebrīvē strausi var kļūt kleptomāni un norīt visu, kas pagadās. Kādreiz slavenais Āfrikas pētnieks Bertons, uzšķēržot strausa kuņģi, tur atrada smiltis, lupatas, dzelzs gabaliņus, vara šarnīru, pakulas, monētas, 3 atslēgu saišķus, naglas un pogas. Viss kopā svēra 4,428 kg.

     Interesanti, ka tālā senatnē strausi esot lidojuši, bet laika gaitā tiem vieglāk no ienaidnieka bijis aizbēgt, nevis aizlidot.

Starp citu, strausa zinātniskais nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „zvirbulis-kamielis”.

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.