Putnu rekordi un īpatnības.

Lielākā zoss pasaulē - piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis).

Visbiežāk sastopamais putns pasaulē - mājas vista (Gallus domesticus).

Putns, kam ķermeņa temperatūra ir augstākā no visiem putniem, +40 C - Bišu kolibri (Calypte helenae) , bez tam vēsās naktīs kolibri ķermenis var atdzist līdz +19 C.

Putni, kas var lidot visos virzienos, arī atmuguriski – kolibriji.

Lielākais vielmaiņas ātrums no visiem mugurkaulniekiem ir kolibrijiem.

Putni, kuru spārni var rotēt 180 grādos un kustoties zīmē astotnieku, ir kolibriji.

Putns, kurš tērē lidošanai vairāk % no savas dzīves nekā jebkurš cits putns - Bišu kolibri (Calypte helenae).

Putns, kurš par barību (ziedu nektāru) cīnās ar kamenēm un taureņiem - Bišu kolibri (Calypte helenae) .

Putns, kuru var apēst pat vardes, zivis un tropu zirnekļi - Bišu kolibri (Calypte helenae).

Putns, kurš var pāroties lidojumā - Bišu kolibri (Calypte helenae).

Putni, kurus 19.gs izbāztus nēsāja kā dekorējumu pie sieviešu cepurēm - kolibriji.

Putns, kurš nakts laikā ieiet tādā stāvoklī, kas vairāk līdzinās ziemas guļai nekā gulēšanai - Bišu kolibri (Calypte helenae).

Putns, kurš vienmēr atrodas dažu stundu attālumā no nāves - Bišu kolibri (Calypte helenae). Pamostoties no rīta tam uzreiz jāatrod barība.

Putns, kurš bija pazudis - skaitījās izmiris 50 gadus (1898.-1948.) - takahē (Porphyrio hochstetteri) Jaunzēlandē.

Mazākais zaļvārnveidīgais putns - Puorteriko todijs (Todus mexicanus) , sver 5,5 g.

Garākais Ziemeļamerikas putns – Amerikas dzērve (Grus americana).

Lielākais Ziemeļamerikas putns – Kalifornijas kondors (Gymnogypas californianus).

Vienīgais putns pasaulē, kas nekad nestaigā pa sausu zemi - imperatorpingvīns (Aptenodytes forsten).

Putns, kas var kustināt katru spārnu atsevišķi, veicot straujus un pēkšņus pagriezienus gaisā – svīre (Apus  apus).

Putns, kas var lidot 3 gadus, ne reizi nenolaižoties zemē – svīre (Apus apus).

Putns, kas gaisā pavada lielāko daļu mūža - svīre (Apus apus).

Putns, kas pirms dzimumgatavības sasniegšanas jūrā pavada 4-7 gadus, līdz pirmo reizi nosēžas uz sauszemes - melnuzacu albatross (Diomedea melanophris).

Putns, kas ar akmeni pārsit strausa olu - baltais grifs (Neophron percnopterus) - viens no nedaudziem putniem, kas prot izmantot instrumentus. Viņš satver akmeni knābī un met strausa olai tik ilgi, kamēr pārsit tās cieto čaulu un piekļūst sastāvam.

Vienīgie putni, kam ir peldplēve starp visiem 4 pirkstiem – pelikāni (Pelecanus ).

Indīgākais putns - divkrāsu mežačakste (jeb pitahu) (Pitohui dichrous).

Vislielākā pūce – ūpis (Bubo bubo), garums 65-75 cm, spārnu izpletums 1,55-1,65 m, svars 2,4-3 kg. Līdzās ūpim, mūsdienās vislielākā dzīvojošā pūce Austrumāzijā ir lielais zivjūpis - (Ketupa blakistoni). Tās ķermenis ir 72 cm garš, bet spārnu izpletums 1,8-1,9 m.

Vispazīstamākā, vislielākā un visizplatītākā putnu suga pasaulē – mājas zvirbulis (Passer domesticus). Pašreizējais zvirbuļu populācijas lielums pasaulē ir apmēram 500 miljoni.

Putnu suga, kas neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā dzīvo, dzied identiski vienādi – lauku cīruļi (Alauda arvensis).

Visinteliģentākie putni – krauklis (Corvus corax) un citi vārnu dzimtas pārstāvji. Tie ir ļoti apķērīgi, nebrīvē spēj iemācīties visādus stiķus, atdarināt dažādas skaņas un pat cilvēka valodu.

Vismazākais papagailītis pasaulē - zeltgalvas pundurpapagailis (Micropsitta keiensis).

Mazākais zvirbuļveidīgais putns pasaulē – īsastes tirānzvirbulis (Myiornis acudatus) - 5 cm, 4,5g.

„Neglītākais”  putns pasaulē – marabu stārķis (Leptoptilos crumeniferus).

Vienīgais nelidojošais papagailis - kakapo (Strigops habroptilus).

Putns ar visgarāko knābi - šķēpknābja kolibri (Ensifera ensifera) (garums 15 cm kopā, putns sver 12 g), tā knābis ir garāks par ķermeni un asti kopā, vienīgais putns pasaulē šādās proporcijās.

Vienīgie putni, kas var redzēt zilu krāsu, ir pūces.

Putni, kam abas ausis nav vienādā augstumā, ir pūces un ūpji.

Putns, kurš sver mazāk nekā viņa spalvas - Amerikas ūpis (Bubo virginianus).

Putni, kas veido barus no vairāk nekā miljons indivīdiem - Āfrikas audējputni.

Putns ar vislielāko zināmo ligzdu - baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus) Floridā, ASV. Ligzda bija 7 m augsta un vairāk nekā 3 m diametrā, bet tās masa varēja būt 3 tonnas.

Visgarākais migrācijas ceļš ir jūras zīriņiem (Sterna paradisaea). Gada laikā no ligzdošanas vietām Ziemeļpolā līdz Dienvidpolam un atpakaļ tie nolido apmēram 40 000 km.

Vislielākais plēsīgais putns pasaulē - Andu  kondors (Vultur gryphus). Tā spārnu izpletums ir vairāk nekā 3 m.

Lielākais lidojošais putns Amerikā - Andu kondors (Vultur gryphus).

Lielākais nelidojošais putns Amerikā – lielais nandu (Rhea americana), liels tēviņš var sasniegt 1,83 m augstumu.

Smagākais Amerikas putns - lielais nandu (Rhea americana), lieli tēviņi sver līdz 40 kg.

Vislielākā ASV dzīvojošā pūce  - Ziemeļu pūce (Strix nebulosa)

Vislielākais Latvijas putns – paugurknābja gulbis (Cygnus olor).

Vispazīstamākā gulbju suga pasaulē - paugurknābja gulbis (Cygnus olor).

Lielākie zosveidīgie putni ir gulbji, arī vieni no lielākajiem lidojošajiem putniem pasaulē (1,50 m; 15 kg).

Vismazākais Latvijas putns – zeltgalvītits (Regulus regulus), 9 cm garš.

Visretāk sastopamā ērgļu suga pasaulē  - Madagaskaras Zivju ērglis (Haliaeetus vociferoides).