You are here

Baltā dzērve (Grus leucogeranus)

Ar ko izceļas Baltā dzērve?

1.   Baltā dzērve atrodas 3. vietā mazskaitlības ziņā aiz Amerikas un Japānas dzērvēm.

2.   Tā ir skaista dzērve, kam draud izmiršana.

3.   Ierakstīta starptautiskajā Sarkanajā grāmatā un Krievijas Sarkanajā grāmatā.

4.   Starp dzērvēm visgarākais migrācijas maršruts , vairāk kā 6500 km.

5.   Augums līdz 1,52 m, svars ap 10 kg.

6.   Unikāla starp dzērvēm ar robotām knābja malām.

7.   Cāļi pēc izšķilšanās ir ļoti agresīvi viens pret otru.

8.   Migrējot lido pāri varenajiem Himalajiem lidmašīnu augstumā.

9.   Var nodzīvot līdz 82 gadiem nebrīvē.

 Grus leucogeranus

birdiepics.com

Dzērvju dzimtas (Gruidae) putns (angliski Siberian crane, Siberian white crane, Snow crane). Vēl nesen tā skaitījās mazizpētīta suga, bet pēdējos gados Baltā dzērve ir pievērsusi daudzu ornitologu uzmanību un tagad par šo putnu ir zināms vairāk, kā par jebkuru citu dzērvi.
Pēc izmēriem tā ir nedaudz lielāka par Pelēko dzērvi. Pieaugušais putns ir slaids, balts, tikai spārnu lidspalvas melnas. Dzimumi pēc izskata gandrīz neatšķiras, taču tēviņš ir nedaudz lielāks par mātīti un garāku knābi. Galvas priekšpusē, no knābja un tālāk aiz acīm, ir neapspalvota, sarkana āda. Acis dzeltenas, kājas sarkanas. Cāļiem pēc izšķilšanās acis zilas, kas maina krāsu pusgada laikā. Augums 1,20-1,40 m, svars 8-10 kg, spārnu izpletums 2,10-2,60 m, tēviņi var pārsniegt 1,52 m un vairāk nekā 10 kg. Gadu veci jaunie putni ir brūni rudi, dažreiz balti ar rūsganiem plankumiem uz galvas, kakla, muguras, sāniem.
Tā ir endēmiska Krievijas suga. Krievijā dzīvo 2 izolētas populācijas - Jakutijā un Rietumsibīrijā. Rietumsibīrijas Balto dzērvju skaits nepārsniedz 20 putnus.
Šīs dzimtas areāls aptver 9 valstis. 1981. gadā uzskatīja, ka ir tikai pāris simtu īpatņu. Vēlāk ķīniešu zinātnieki atrada ziemojošu baru, 830 baltās dzērves Pojang ezerā Janczi upes vidustecē. 2003. gadā rūpīga izpēte atklāja populāciju 3000-4000 putnu.
Baltajai dzērvei starp visām dzērvēm ir visgarākais migrācijas maršruts, ap 6,5 tūkstoši km. Centrālās Sibīrijas putni migrējot šķērso Dienvidāziju, Arāla jūru, Afganistānu, Pakistānu, tad dodas uz ziemošanas vietām Rietumindijā, Keoladeo nacionālajā parkā. Rietumsibīrijas populācijas dzērves ziemo Irānā, netālu no Kaspijas jūras krasta. Ziemojošo putnu skaits ir 9-11 putni. Bažas rada nelielais Centrālās un Rietumsibīrijas populāciju putnu skaits. Keoladeo Nacionālajā parkā ziemojošo putnu skaits 30 gadu laikā no 1965. gada samazinājās no 200 līdz 5 putniem. 1993.-95. gadā tie ziemošanas vietā nebija manīti. Taču šajos gados šīs populācijas dzērves atgriezās ligzdošanas vietās Kunovatas upes baseinā. Varbūt eksistē citas, alternatīvas un vēl nezināmas ziemošanas vietas? Rietumu populācijas ziemošanā Indijā 2003. gadā atzīmētas tikai 3 dzērves.
Ligzdošanas apgabals Jakutijā aptver 82 000 km2 starp upēm Jana, Indigirka, Alazeja un Čukotka. 1970. gados tur bija 300 Balto dzērvju. Jakutijas dzērvju jaunie pētījumi ziemošanas vietās deva labākus rezultātus - 2000-4000 putnu 2003.gadā.
Krievijas ornitologi, 1970. gados pētot ligzdošanas vietas, novērtēja dzērvju skaitu, vadoties pēc aviouzskaitēm. Ja Jakutijas dzērvju skaits ir tik liels, paliek neatrisināts jautājums, kur pavada vasaru 2 500 dzērvju, kuras bija uzskaitītas ziemošanā Ķīnā pie ezera Pojang, kad Jakutijā ligzdošanas vietā to nav.
Vietas, kur Sibīrijā ligzdo Baltās dzērves, ir ļoti atšķirīgas. Šī suga ir visvairāk specializējusies attiecībā uz biotopa prasībām, izmantojot vienīgi mitrājus par ligzdošanas, barošanās un atpūtas vietām, var teikt, ka tā ir ūdensdzērve, salīdzinoši ar citām dzērvju sugām. Jakutijas populācija dzīvo ļoti slapjos sūnu, grīšļa tundras līdzenumos ar daudziem lielākiem un mazākiem ezeriem. Raksturīgākās vietas ligzdošanai ir plašas, vairāk par 2 km ezeru zemienes, applūdušas un aizaugušas ar augstu grīsli un spilvēm. Ūdens dziļums 25-50 cm. Balto dzērvju Obas populācija aizņem ar ezeriem bagātus plašus purvu masīvus starp ziemeļu taigas lapu mežiem. Viņas dod priekšroku lāmu-sfagnu sūnu vietām. Šie purvi pamatā ir plašas, atklātas telpas, kam apkārt meži un kas atdalītas ar zemām, garām kalnu grēdām, starp kurām seklā ūdenī perē. Baltās dzērves stingri ievēro un aktīvi apsargā savu ligzdošanas teritoriju. Minimālais attālums starp kaimiņu ligzdām Jakutijā ir 2,5 km, maksimālais - 75 km. Ligzdas atrodas vidēji 14-20 km attālumā cita no citas. Rietumu populācijas dzērves ligzdo tuvāk - 1,5-10 km.
Uzmanības pierādīšana ietver dziedāšanu, kas pazīstama kā unisona saucieni, un dejas. Saucieni ir sarežģīti un saskaņoti garās sērijās. Balss tiek raksturota kā melodiska, bet īpatnēja, flautas skaņām līdzīga, kas ir unikāla starp dzērvēm. Tēviņš sāk uzaicinājumu, atmetot galvu atpakaļ un izliecot kaklu S veidā, pēc tam noliec kaklu un knābi pagriež pret krūtīm, spārni nolaisti uz leju, mātīte spārnus nenolaiž. Dejas ietver galvas locīšanu, palēcienus un lēkāšanu, zāles mīdīšanu, skriešanu, spārnu plivināšanu. Dzērves var dejot jebkurā vecumā. Tas parasti tiek saistīts ar uzmanības pierādīšanu, bet var kalpot arī par parastu mehānikas kustību attīstīšanu, lai kavētu agresivitāti, noņemtu spriedzi un stiprinātu pāra saites.
Baltā dzērve atlido uz ligzdošanas vietām, kad sniegs vēl nav nokusis. Jūnija sākumā dēj 1-2 olas, perē pārmaiņus abi pieaugušie putni, perēšana ilgst 27-29 dienas. Tēviņš uzņemas primāro lomu ligzdas aizsardzībā pret iespējamām briesmām. Šis putns ievērojams ar pārdrošību, ar kādu tas metas virsū cilvēkam, kas tuvojas viņa ligzdai. Augumā lielā putna asais knābis ir diezgan bīstams.
 Tēviņš pavada vairāk laika barojot cāli nekā mātīte. Baltās dzērves cāļi ir visvairāk atkarīgi no vecāku gādības nekā cāļi citām sugām. Daudzu gadu novērojumi rāda, ka ģimene ar 2 cāļiem sastopama reti kā ligzdošanas, tā ziemošanas vietās Ķīnā, Indijā, Irānā. Cāļi ir ļoti agresīvi viens pret otru, tāpēc parasti vecākais, stiprākais noknābj jaunāko. Retie gadījumi ar 2 cāļiem izskaidrojami ar to, ka katru audzina viens no vecākiem atsevišķi. Tā kā cāļi izšķiļas ar 1-2 dienu starpību, tad ir iespējams, ka viens no vecākiem ir aizvedis pirmo cāli no ligzdas un audzinājis individuāli, tai laikā otrs vecāks palika ligzdā un gaidīja otrā cāļa izšķilšanos, kuru aprūpēja atsevišķi. Ģimene varētu būt apvienojusies pēc tam, kad viena mēneša vecumā izzūd cāļu agresivitāte. Cālis apaug ar spalvām 70-75 dienās. Jaunais putns turas kopā ar vecākiem līdz nākamajai ligzdošanas sezonai. Dzimumgatavību jaunais putns sasniedz 3 gadu vecumā, pārus veido no 6 gadu vecuma. Neligzdojošie jaunie putni vasaras pavada Daurijā pie Ķīnas robežas. Cik ilgi dzīvo dabā, nav noskaidrots, bet nebrīvē dzīvo 62 gadus. Kāda dzērve nebrīvē nodzīvojusi 82 gadus, dējot līdz 78 gadu vecumam.
Ligzdošanas vietā baltā dzērve ir visēdājs. Galvenā barība ir saknes, sakneņi, grīšļu, spilvju un graudzāļu dzinumi, kosu sēklas, ogas (dzērvenes pavasarī) un gumi. Tā ēd arī sīkos grauzējus (lemingus), kukaiņus un kāpurus, moluskus, pa retam zivis. Šai dzērvei, vienīgajai no visām sugām ir robotas knābja malas, kas palīdz labāk satvert slidenu laupījumu (zivis, vardes) un izraut ūdensaugu saknes. Barošanās dziļums 25-30 cm. Baltā dzērve mērķtiecīgi meklē mazu un vidēju putnu olas. Dzīvnieku izcelsmes produkti ir īpaši svarīgi vairošanās sezonas sākumā, kad augu pārtika nav pieejama.
Ziemošanas vietās un migrācijas laikā Baltā dzērve pārsvarā ir augēdājs un galvenā to pārtika ir uzturvielām bagāti ūdensaugu sakneņi un gumi, retāk saldūdens moluski. Barošanās vietās izvēlas 30-60 cm dziļumu. Dažreiz tās uzturas sausos paaugstinājumos starp pārpurvotām zemienēm vai uz to robežas.
Jakutijā dzērve atrodas ļoti grūtos apstākļos pēcnācēju audzēšanas laikā. Barības bāze ir nabadzīga, bet vietas, kur tā dzīvo un var atrast barību, ir apmēram 20 m platas neaizsalušas ezeru krasta strēles.
Ķīnā Baltā dzērve barojas seklā ūdenī vai plašas vietās pie ūdens, kas saistītas ar sezonālo ūdens līmeņa krišanos sausās ziemas laikā. Ziemošanas ezeru krasta līnijas mainās reizē ar vēja virzienu, dzērves seko šīm pārmaiņām, kur samirkusī augsne rada ideālus apstākļus grīšļu sakņu iegūšanai. Tai ir tieksme ar knābi rakņāties mitrā augsnē.
Indijā, Keoladeo nacionālajā parkā ziemošanas teritorijas sastāv no virknes mākslīgu ūdenskrātuvju, kur saglabājas musonu lietus. Irānā Baltās dzērves ziemo seklā ūdenī 15-20 cm mākslīgi apūdeņotās zemēs, kur vasarā audzē rīsus, bet ziemā ķer ūdensputnus.
Ziemošanas laikā dzērves no sākuma turas grupās vai pāros, bet ziemas vidū koncentrējas nelielos baros, ko nosaka izsīkstošās ūdenskrātuves, kur tās ziemo. Tāpat viņas uzvedas apstāšanās vietās migrācijas laikā Volgas deltā un ziemošanas vietās, kur tās ēd galvenokārt lotosa sakneņus.
Šobrīd Balto dzērvju vairošanās vietas atrodas uz degradācijas un iznīcināšanas draudu robežas. Šīs vietas ir attālas un salīdzinoši neskartas, taču te var izdalīt virkni esošo problēmu. Naftas ieguve ir galvenais drauds. Nafta tika atrasta austrumu populācijas vairošanās teritorijā Jakutijā. Tika atļauta urbšana Jamalas pussalā pie Kunovatskas lieguma, kur vairojas rietumu populācijas Baltās dzērves.
Ornitologi atzīmē, ka briežu ganīšanas rezultātā Jakutijā var tikt iznīcinātas Balto dzērvju ligzdošanas teritorijas. Meliorācija un lauksaimniecības attīstība pārpurvotajās zemēs Ķīnā var novest pie tā, ka dzērves nevar izmantot šis vietas ziemošanai un atpūtai migrācijas laikā. Pēdējos gados dažās galvenajās Ķīnas teritorijās ir organizēti rezervāti, taču daudzas citas vietas Balto dzērvju migrācijas ceļā paliek neaizsargātas. Tai pašā laikā nav informācijas par migrācijas maršrutiem, ar kuras palīdzību varētu pieņemt tālākos mērus par aizsardzību.
Biezas apdzīvotības dēļ rodas ūdens purvu un citu dabas resursu lietojamības deficīts rezervātu robežas un citās neaizsargātās zemēs putnu migrācijas maršrutos. Nosusināšana, meliorācija un lauksaimnieciskā apsaimniekošana aptver lielu daļu ziemošanas vietu pie Pojang un Dohghi ezeriem. Naftas iegūšana rada draudus dzērvju dzīves vietām Mongolijas vidienē rezervātā Momodž, rezervātā Huantaizi un Huanhe upes grīvā pie ezera Pojang. Trīsaizu dambja celtniecība Ķīnā uz Janczi upes rada neatgriezenisku ietekmi uz pārpurvoto līdzenumu hidroloģisko stāvokli, kur ziemo ne tikai Baltās dzērves, bet arī Japānas, Daurijas, Melnās un Pelēkās dzērves. Baltās dzērves stāvoklis ir kritisks un nākošo 3 paaudžu laikā paredzams straujš skaita kritums sakarā ar Trīsaizu dambja celtniecību un citiem ūdens resursu projektiem, kas apdraud 95% tur ziemojošo putnu.
Medības, bez šaubām, ir abu Krievijas populāciju straujas samazināšanās cēlonis. Kaut dzērvju medības ir aizliegtas, nelegāla šaušana turpinās. Malu medniecība ir reģistrēta Ķīnā, Krievijā. Dzērvju medības ir tradicionāls sporta veids Pakistānā un Afganistānā. Te galvenais medību objekts ir Pelēkā dzērve, taču šad tad arī Baltā dzērve kļūst par mednieku ieguvumu. Irānā arī Baltā dzērve cieš no medniekiem un savvaļas putnu ķērājiem. Ir zināmi gadījumi, kad Baltā dzērve saindējas ar svinu, Jakutijā reģistrēti 2 gadījumi. Putni izmanto svina skrotis kuņģī barības smalcināšanai akmentiņu vietā.
Literatūras avotos ir fiksēts, ka kādreiz, 19.gs. sākumā, Omskas apgabala teritorijā Baltā dzērve bija parasts putns. Pašreiz apgabala robežās tā gandrīz nav sastopama, gadās tikai reti ielidojumi. Iespējams, ka varētu atrast kādu ligzdojošu pāri plašajos purvos Omskas apgabala ziemeļos. Krievu cilvēka mīlestība pret dzērvju cilti un tās gari stieptajiem saucieniem, kas liek sažņaugties sirdij no nesaprotamām ilgām, nav traucējis iedzīvotājiem praktiski iznīcināt saucienu radītājus. Tāpēc šīs sugas atjaunošana ir gandrīz ornitologu goda lieta.
Pašlaik populācija ir tik maza, ka tā nav pasargāta pret iespējamiem draudiem, piemēram, slimības uzliesmojumiem vai ārkārtas laika apstākļiem. Var rasties arī ģenētiskas problēmas krustojoties tuviem radiniekiem, populācijas struktūra var kļūt asimetriska attiecībā uz dzimumiem un vecumu. Turklāt olu un cāļu bojāeja sasniedz 70 %. Klimata pārmaiņām var būt ilgtermiņa sekas vairošanās vietās, kas atrodas virs mūžīgā sasaluma slāņa. Tam atkūstot, rodas paplašināti ezeri, pārpludinot putniem nozīmīgās salas un pussalas.
Aktīva aizsardzība un starptautiska sadarbība Baltās dzērves jautājumos ievērojami paplašinājās 1970-tajos gados. Šajos gados tika veikti intensīvi ligzdošanas teritoriju, ziemošanas un migrācijas maršrutu pētījumi. Putnu ikgadējās uzskaites notika ligzdošanas un ziemošanas vietās Ķīnā, Indijā, Pakistānā, Irānā, kuru teritorijās Baltā dzērve uzturas regulāri. Tika parakstīta vienošanās, ar kuru garantē sugas saglabāšanu šajās valstīs.
1992. gadā tika ņemtas aizsardzībā apstāšanās vietas migrācijas ceļā Krievijā, Ķīnā, Pakistānā un ziemošanas vietas Ķīnā un Indijā. No 1991. gada Krievijā tiek veikts darbs pie Baltās dzērves introducēšnu dabā. Pirmo reizi Baltā dzērve pavairota nebrīvē bija 1983. gadā. No 1988.gada Baltās dzērves audzē audzētavā. Savvaļas sugu skaita palielināšanai ir izstrādātas oriģinālas metodes. Lai atjaunotu savvaļas dzērvju populāciju, pielieto izolētu cāļu audzēšanas metodi, audžuvecāku metodi un vecāku metodi. Dzērvēnu izlaišana savvaļā 70-100 dienu vecumā tiek praktizēta Belozerskas liegumā Tjumeņas apgabala dienvidos, Kunovatskas liegumā Jamalo-Ņeņecu autonomajā apgabalā un Astrahaņas rezervātā. Laikā no 1991.-2003. gadam ir introducēts 71 Balto dzērvju pēcnācējs.
Pieņemto vecāku metode pirmo reizi tika izmēģināta 1982. gadā, kad Balto dzērvju olas tika ieliktas ligzdā pelēkajām dzērvēm, kuras ligzdo tajās pašās vietās, kur Baltās dzērves. No 1994. gada Balto dzērvju olas, kuras iegūtas audzētavā ik gadu transportē un pieliek ligzdās Pelēkajām dzērvēm kopīgās ligzdošanas teritorijās.
1992. gada Vermontas konferences migrējošo putnu Vienošanās ietvaros ar Starptautiskā dzērvju aizsardzības fonda atbalstu, Ķīnas putnu gredzenošanas centru, Japānas savvaļas putnu biedrību un Jakutijas bioloģijas institūtu tiek veikti darbi pie noķerto Balto dzērvju un to cāļu gredzenošanas ar standarta gredzenu un satelītu raidītājiem. Lai izpētītu migrācijas ceļu, tiek veikta satelītnovērošana.
Projektā SCWP - Siberian Crane Wetland Projekt - ir izvēlētas 16 nozīmīgas vietas Balto dzērvju migrācijas ceļā, kas ir globāli svarīgas šis sugas saglabāšanai.
Afganistānā 2001. gadā migrējošie putni cieta no kara darbības un bombardēšanas, vislielākais risks bija apdraudētajām sugām, tai skaitā arī Baltajai dzērvei. Pesticīdu lietošana un piesārņojums apdraud Balto dzērvi Indijā.
Baltā dzērve iekļauta Starptautiskajā dabas aizsardzības Sarkanajā grāmatā (Krievijas federācijā, Jakutijā).
Aizsargāta ar pārlidojošo putnu un to dzīvesvietas Konvenciju, kas iekļauj Krieviju, Japānu, Koreju un Indiju.
 
*** Lai sasniegtu ziemošanas vietas Indijā, Baltās dzērves lido pāri varenajiem Himalaju kalniem, paceļoties iespaidīgā augstumā, kas piemērots vidēji augstu lidojošām lidmašīnām.
*** No 15 dzērvju sugām visgarākais migrācijas ceļš.
*** Balto dzērvju klātbūtne atzīmēta 14 pasaules valstīs.
*** Baltā dzērve simbolizē ilgu mūžu un labu laulību.

Komentāri

no koment!!!!!!!!!!

Tikko redzēju balto dzērvi pie Inešu ezera 29.04.2015.

Visticamāk tas būs bijis lielais baltais gārnis, jo baltā dzērve Latvijā nav iespējama. Katrā ziņā, ja redzat neparastu putnu, vajadzētu to nofotografēt un nosūtīt uz Dabas Datiem: http://dabasdati.lv/ Balto gārni var apskatīt šeit: http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ardalb.htm

Šajā rīta dīvas baltas dzērves redzetas Feimanos.

Arī tikko redzēju balto dzērvju pāri pirms Anneniekiem. 08.05.2015

Arī Jums atbildu to pašu, ko Inesei - tie noteikti būs bijuši baltie gārņi, kas Latvijā vairs nav retums: http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ardalb.htm Baltā dzērve ir rets Krievijas ziemeļos sastopams putns, kas pie mums nevarētu pat iemaldīties, jo ligzdo Jakutijā, bet ziemot lido uz Ķīnu, Indiju, Koreju.

Šodien Vecumniekos (Bauskas raj) pie dīķa redzējām balto dzērvi - pirmo reizi pa 15 nodzīvotiem šeit gadiem. Mēs nofotogrāfējām to.

Laikam tas tomēr bija baltais gārnis (Vecumniekos). Ļoti skaists putns

Toseles krastos jau divus gadus pārītis atlido....skaisti...

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.