You are here

Mokošā nāve gudronā

ad

Katru rudeni simtiem tūkstošu ūdensputnu no ligzdošanas vietām Eiropas ziemeļos lido uz savām ziemošanas vietām. Pa dienu daudzi putni nolido vairākus simtus kilometru, bet tad uz vairākām dienām nolaižas kādā ūdenstilpē, lai atpūstos un uzkrātu spēkus jaunajam pārlidojumam. Nereti putni ir spiesti apstāties arī nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā. Par šādām īslaicīgām apstāšanas vietām varētu būt teju jebkādi ūdeņi, kuros var pārlaist nakti. Un, nedod Dievs, šiem putniem pa ceļam trāpīsies neliels, priežu meža apskauts ezeriņš Inčukalna apkārtnē... kuru sauc par Inčukalna sērskābā gudrona dīķi.

Gudrona dīķi ir izveidoti 1956. gadā Inčukalna mežniecības smilšu karjeros ar mērķi novietot glabāšanā atkritumu vielas no bijušās Rīgas smērvielu un dzesējošo šķidrumu rūpnīcas. Izmantojot sērskābes metodi, rūpnīca medicīnas vajadzībām ražoja vazelīnu gan PSRS, gan eksporta vajadzībām. Rūpnīcai tolaik bija ekonomiski izdevīgāk skābo gudronu izgāzt atkritumos nekā to pārstrādāt derīgās vielās vai arī izvēlēties modernāku tehnoloģiju. Par vides saglabāšanu, toreiz, PSRS paātrinātas industrializācijas apstākļos, nedomāja. Ar gadiem gudronu piepildīja divos dīķos. 1979. gadā LPSR Ministru Padome pieņēma lēmumu par dīķu likvidēšanu, kas nesekmīgi turpinās jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Vēl PSRS laikā gudronu no viena dīķa iesūknēja pazemē, tādējādi saindējot pazemes ūdeņus, bet otrais dīķis palika virspusē līdz mūsdienām.

Pēc izskata gudronu varētu pielīdzināt naftai – melna un eļļaina viela, kas viegli sasmērē putna apspalvojumu, līdz putns vairs nespēj lidot. Turklāt, gudrona sastāvā esošā sērskābe ātri iedarbojas uz putna ādu un spalvām, tos izdedzinot un putni mirst lēnā un mokošā nāvē.

Pirmās ziņas par putnu bojāeju šajā dīķī saņemtas tikai 1988. gadā, kad uz Rīgas zooloģisko dārzu vietējais mežsargs no dīķa atveda piecus ziemeļu gulbjus, kas bija stipri sasmērējušies ar gudronu. Pēc neilga laika tie visi bija miruši.

2003. gada pavasarī ornitologi informēja sabiedrību par gudrona dīķa bīstamību apkārtējai videi – kukaiņiem, putniem, sikspārņiem un citiem dzīvniekiem. Pēc bojāgājušo dzīvnieku uzskaitēm tika aprēķināts, ka katru gadu šajā dīķī nomirst ne mazāk kā 500 līdz 1500 putnu, simtiem sikspārņu un tūkstošiem kukaiņu Toreiz, reaģējot uz masu mediju sacelto ažiotāžu, dīķa apsaimniekotājs – valsts akciju sabiedrība «BAO» (bīstamo atkritumu apsaimniekošana), tās teritorijā uzstādīja biedēkļus lidojošo putnu atbaidīšanai un atskaņoja traucējuma signālus, pie reizes aizliedzot žurnālistiem apmeklēt dīķi, bez iepriekšējas saskaņošanas ar uzņēmuma vadību. Ar to, viņuprāt, šis jautājums bija atrisināts.

Nākamā  gada pavasarī, tika pieteikts kārtējais dīķa apmeklējums, lai pārbaudītu putnu mirstības apjomus pēc brīdinājuma sistēmas uzstādīšanas, dīķa apsargi bija labi sagatavojušies - notīrījuši dīķi un apkārtni no putnu līķiem, īsi pirms žurnālistu atļautās vizītes. Tomēr, rūpīgi apskatot dīķa nogāzi tika atrasts tikko no dīķa izmests pūces līķis, vēl ar svaigu gudronu. Par to, vietējais apsargs, protams, neko nezināja... Pagāja vairāki gadi, iztērēti miljoniem latu un pašlaik dīķis joprojām izskatās tikpat liels, kāds bijis divdesmit gadus atpakaļ. Aizejot, aiz sevis AS «BAO» atstāja vien piegružotu teritoriju. 

Pirms mēneša masu mediji ziņoja par kādu incidentu saistībā ar Inčukalna sērskābā gudronu dīķiem. Sabiedrībai kārtējo reizi tika atgādināts par šo vietu. Vides ministrija paziņoja par jaunu sanācijas projekta uzsākšanu, lai triju gadu laikā šo dīķi likvidētu. Tas izmaksās 16 miljonu latu.

2010. gada 6. oktobrī ornitologu grupa apsekoja dīķi un to apkārtni un atrada 18 putnu līķus, gan pašā gudronā, gan arī apkārt dīķiem. Pēdējās pāris nedēļās šis dīķis paņēma dzīvību vismaz 8 sējas zosīm, 4 meža pīlēm, 3 gaigalām, 2 līdz sugai nenoteiktām pīlēm un 1 ziemeļu gulbim. Atrasta ir tikai neliela daļa no bojāgājušajiem putniem, jo daļa no līķiem joprojām gulēja dīķī tālāk no krasta un nebija sasniedzami, citi putni, kuri bija saviem spēkiem izlīduši no dīķa, bija noklīduši apkārtējā mežā, kur arī nomira. Apkārt dīķim regulāri riņķoja kraukļi un dīķa nogāzē tika atrasti daudzi lapsu pēdu nospiedumi. Arī šie dzīvnieki, kas apēd ar gudronu sasmērētos putnus, ar laiku mirst no saindēšanās vai no citām blakus slimībām. 

Jāatzīmē, ka dīķa krastā un apkārtnē smiltīs ir daudzas zosu pēdu rindiņas – putni ilgstoši staigāja gar krastu, meklēja ūdeni, lai varētu nomazgāties, bet gudrons tos lēni nogalināja mokošā nāvē... 

Pēc visa redzēta gribas uzdot jautājumus – vai tiešām, ņemot vērā piešķirtā finansējuma apjomus, jaunajam apsaimniekotājam nebūs iespējas norobežot savvaļas putnu piekļūšanu dīķim, kamēr triju gadu laikā šis dīķis tiks likvidēts? Cik daudz tūkstošu gulbju, zosu, pīļu dzīvību šis dīķis vēl paspēs paņemt sev līdzi, ja atbildīgas institūcijas vienaldzīgi noskatīsies uz notiekošo?

Materiāls ņemts no apollo.lv (Ruslans Matrozis, ornitologs, 7.10.2010.)

Bildes šeit.

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.