You are here

Akmens smadzeņu analīze ir pierādījusi, ka senākais putns lidoja

archaeopteryx Arheopterikss
Arheopteriksa lidojumam svarīgi bija ne tikai spārni.

Londonas Dabas vēstures muzeja doktore Anžela Milnere (Angela Milner) ar Teksasas universitātes Ostinā (University of Texas at Austin) zinātnieku palīdzību, veicot arheopteriksa (Archaeopteryx) pārakmeņojušos smadzeņu analīzi, atklāja negaidītas to uzbūves īpatnības.

Pirmie senā putna pārakmeņojumi tika atrasti jau 1861.gadā. Atraduma analīze parādīja, ka tam ir lielāka līdzība ar dinozauriem, nekā ar putniem.

Piemēram, šim plēsīgajam dzīvniekam bija zobi un uz spārniem nagi, kam pateicoties tas varēja ķert laupījumu.

Taču šim putnam bija arī attīstīti spārni un spalvas.

Strīds par to, vai arheopterikss varēja lidot, turpinās vēl līdz šim laikam. Un, lūk, tagad Milnere ticami pierādīja hipotēzi par lidojošu arheopteriksu.

Dzīvnieka pārakmeņojušās smadzenes ielika rentgena aparātā, kas ļauj iegūt plānus objekta šķērsgriezumus. Šie griezumi datorā tika apvienoti trīsdimensiju modelī.

Izrādījās, ka pēc savas anatomijas arheopteriksa smadzenes ir daudz tuvākas mūsdienu lidojošo putnu smadzenēm nekā dinozauriem, kā domāja paleontologi agrāk.

Tas bija pārsteigums pašai pētniecei, kas sāka šo analīzi. Analīzē atklājās pusapaļi kanāli iekšējā ausī, ko izmanto līdzsvara noturēšanai, un palielinātas smadzeņu daļas, kas atbild par redzi – īpatnības, kas ietekmē lidojuma efektivitāti.

Milnere domā, ka „lidojošās” smadzenes attīstījās vienlaicīgi ar spārniem, bet pati spēja lidot izstrādājās evolūcijas procesā daudz ātrāk, nekā zinātnieki uzskatīja agrāk.

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.