You are here

Indīgais skaistulis pitahu (Pitohui dichrous)

Ar ko izceļas divkrāsu pitahu?

  • Tas ir sens Jaungvinejas endēms.
  • Pirmais atklātais indīgais putns.
  • Indīgākais putns pasaulē.
  • Putns indi nerada pats.
  • Ēd indīgus kukaiņus, kuri putnam nekaitē.
  • Putna toksicitātes un dzīvesveida pētījumi turpinās.

Indīgais skaistulis pitahu (Pitohui dichrous)

Rietumu zinātniekiem dažādu sugu pitahu* ir pazīstami kopš 1827. gada. Tie ir seni tikai Jaungvinejā dzīvojoši putni, kas apdzīvo šo salu jau vismaz 40 000 gadu.

Divkrāsu mežačakste jeb pitahu (Pitohui dichrous)  bija atklāta un aprakstīta 1850.gadā.

Jaungvinejas iezemieši šo putnu reti medī pārtikai, jo tā gaļai ir nepatīkama garša un tas ir nederīgs ēšanai, ja nu vienīgi - kad  putns tiek speciāli pagatavots, ieskaitot ādas novilkšanu. Viņi to sauc par „putnu-atkritumu”, un tā vārdu izrunā it kā spļaudītos „piht-oh-hoo-ee”.

Divkrāsu mežačakste (angliski - Hooded Pitohui) ir 23-25,5 cm garš strazda lieluma putns, sver 85-100 g. Putnam ir melna galva, spārni, aste un kājas, sarkanīgi oranža mugura, krūtis un vēders.

Pitahu sastopams Indonēzijā un Papua-Jaungvinejā. Tā dzīvotne ir subtropu un tropu lietus meži, ligzdo mežu malās ar biezu pamežu, sastopams kalnos līdz 1500 m augstumam. Tas var dzīvot pat cilvēku ievērojami traucētos mežos.

Ilgu laiku uzskatīja, ka indīgu putnu nav. Taču daži no labākajiem atklājumiem zinātnē ir pilnīgi lieliska nejaušība.

Reiz, 1989. gadā amerikāņu zinātnieki Jaungvinejas mežos pētīja putnus, vairāk vērības veltot paradīzes putniem. Izliktajos tīklos iekrita arī divkrāsu mežačakstes, kas nebija galvenais zinātnieku izpētes objekts. Atbrīvojot putnus, noķertie pitahu sāpīgi knāba un saskrāpēja rokas. Brūcītes sūrstēja un cilvēki nejauši pielika pirkstus mutei, lai apslapinātu ar siekalām. Lūpas momentā kļuva nejūtīgas.

Kalifornijas Zinātņu akadēmijas pētnieks Džeks Dambeikers (Jack Dumbacher) aprakstīja to šādi: „Tava mēle notirpst, tad dedzina, un tava mute var palikt nejutīga dažas stundas. Tas ir tā, kā nogaršojot karstus čili piparus vai pieskaroties 9-voltu akumulatoram”.

Dambeikeram tas likās aizdomīgi, un viņš nodeva putnus analīzēm. Ķīmiķi atrada putnu ādā, spalvās un 2 iekšējos orgānos indi. Pitohui dichrous izrādījās  pirmais indīgas putns, ko dokumentē zinātne, šis atradums kļuva par sensāciju zinātnes pasaulē.

Visšokējošākais bija tas, ka Jaungvinejas putnu inde bija līdzīga batrahotoksīnam – tam pašam, ar ko pavisam citā pasaules malā –Kolumbijā - burtiski ir piepildīts zelta indes varžu (Phyllobates terribilis) ķermenis. Ar šo indi vietējie iedzīvotāji saindē bultu un šautriņu uzgaļus. Zinātniekus uzreiz ieinteresēja, kādēļ gan divkrāsu mežačakstei vajadzīga tik spēcīga aizsardzība?

Homobatrahotoksīns - viena no spēcīgākajām dabā sastopamajām indēm. Šī inde ir 100x spēcīgāka par strihnīnu. Protams, indes koncentrācija putna ķermenī ir daudz mazāka nekā kokuvardēm. Putnam, kura svars ir apmēram 65 g, ādā atrasti 15-20 g un spalvās – 2-3 g toksīna. Uz šo toksīnu reaģē visi dzīvnieki: ļoti jūtīgi ir truši un suņi, mazāk jūtīgas peles un tikai nedaudz jūtīgas ir vardes un krupji. Viena  putna kopīgais indes daudzums varētu nogalināt 500 peles. Cilvēkiem inde nav nāvējoša, bet var izraisīt nejutīgumu, ādas tirpšanu, un dedzināšanas sajūtu pēc putna aiztikšanas.

Tāpat kā kokuvardēm, arī putna spilgtais oranži melnais apspalvojums signalizē par indīgumu un brīdina plēsoņas, ka putns nav jāķer. Bet šim putnam nav daudz ienaidnieku. Sākotnēji domāja, ka pitahu nācās kļūt indīgam salīdzinoši nesen – aizsardzībai pret čūskām, plēsējiem vai medniekiem. Tomēr pārliecinošāka liekas hipotēze par putnu utu atbaidīšanu, uz tām  batrahotoksīns iedarbojas nāvējoši.

Indīgais skaistulis pitahu (Pitohui dichrous)

Divkrāsu mežačakste  jeb divkrāsu pitahu bija pirmais identificētais indīgais putns, kas ir atzīts kā indīgākais putns pasaulē. No visām indīgām pitahu sugām divkrāsu mežačakstei ir visspilgtākās krāsas. Saskaņā ar Avibase ziņām, šim putnam ir 21 pasuga, no kurām vēl dažas ir nedaudz indīgas. Tajā skaitā mainīgais pitahu* (Pitohui kirhocephalus), rudais pitahu* (Pitohui ferrugineus), mazā mežačakste* (Colluricincla megarhyncha).

2000. gadā Dambeikers atrada vēl vienu sugu, kas satur to pašu indi.  Šis putns ir zilgalvas ifrita* (Ifrita kowaldi) un  nav radniecīgs pitahu. Ieelpojot no ifritas apspalvojuma, cilvēkam rodas klepus un alerģijai līdzīgas reakcijas.

Pētnieks nolēma noskaidrot, no kurienes putni ņem savu indi. Varbūtējais indes avots izrādījās sīka vabolīte nanisani (Choresine pulchra) : šī kukaiņa ķermenī atrasta augsta batrahotoksīna koncentrācija. Kaut arī neizdodas izsekot indes ceļu no vabolēm uz putniem, šādai saistībai ir ticami pierādījumi – putni tiešām ēd indīgos kukaiņus.

Batrahotoksīna līmenis atšķīrās starp dažādām pitahu un zilgalvas ifritu populācijām. Neviens no putnu grupas, kurā batrachotoksīns bija konstatēts, neražo šo toksīnu no jauna, kas liek secināt, ka putni izdala toksīnus no uztura avotiem.

„Taču kā pitahu izdodas izsargāties no pašsaindēšanās, mēs līdz šim nezinām,” atzīstas zinātnieks.

Par pitahu bioloģiju daudz kas vēl nav zināms. Atklājums rosina domāt, ka ķīmiskā aizsardzība starp putniem varētu būt plašāk izplatīta, nekā iepriekš uzskatīja.

Audzējot nebrīvē, pitahu nav indīgi. Varbūt arī te pierādās tas, ka kukaiņi, kas dabā veido daļu no putnu uztura, ir sākotnējais toksīna avots.

Šādi atklājumi rāda, cik maz mēs faktiski zinām par dabu pasaulē.

Video skatāms adresē: http://ibc.lynxeds.com/species/hooded-pitohui-pitohui-dichrous

*Tulkojums mans, neoficiāls.

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.