You are here

Zivjērglis-rekordists no Latvijas aizlidojis līdz Kotdivuārai

zivjērglis

Reģistrēts Latvijas Dabas fonda (LDF) Zivjērgļu projekta pagaidām tālākais un nozīmīgākais putna atradums – atklājies, ka pērn Kotdivuārā nofotografēts zivjērglis kā mazulis savulaik gredzenots Latvijā, portālu "Delfi" informēja projekta vadītājs Aigars Kalvāns.

2010.gada martā franču dabas fotogrāfs Patriks Boruā (Patrick Boireau) Kotdivuārā nofotografējis zivjērgli. Tuvāk izpētot fotogrāfiju, palielinājumā izdevās nolasīt gredzena numuru. Fotogrāfs sazinājās ar savu paziņu, un ziņa nonāca Eiropas Gredzenošanas centra rīcībā.

Nofotografētais putns izrādījās ziemojošs zivjērglis, kurš kā mazulis gredzenots ligzdā Latvijā, Blakteskalna apkaimē pie Alūksnes 2009.gada jūnijā. Kalvāns vēsta, ka tādējādi patlaban tas ir tālākais Latvijā gredzenota zivjērgļa atradums: attālums no ligzdošanas līdz ziemošanas vietai pārsniedz 6200 kilometrus.

Pēc Boruā apraksta, viņš fotografējis putnus Aby lagūnā Kotdivuāras dienvidaustrumos, netālu no okeāna. Iepriekš viņa uzmanību piesaistīja zivjērglis, kas bieži vannojās kādā seklumā, tāpēc Boruā pievērsās tā fotografēšanai. Izpētot fotogrāfijas, izrādījies, ka pārmaiņus vannojas trīs dažādi putni. Viens no tiem bija Latvijas zivjērglis ar sarkanu gredzenu un baltu numuru 04 C, ko fotogrāfijā iespējams labi nolasīt.

"Atradums demonstrē globālās saiknes, kas mūs caur putniem saista ar ļoti tālām un eksotiskām valstīm. Tas pierāda, ka, lai izprastu putnu sugu, ir jāpārzina situācija gan tā ligzdošanas, gan ziemošanas vietās un migrācijas maršrutā," klāsta Kalvāns.

Kotdivuāra atrodas Āfrikas sub-Sahāras daļas rietumos. Tā ir aptuveni piecas reizes lielāka par Latviju, tajā dzīvo vairāk nekā 20 miljoni iedzīvotāju. Pēc ANO valstu attīstības indeksa Kotdivuāra ir 149.vietā pasaulē, un pērn valstij saistībā ar politisko nestabilitāti bija pievērsta pasaules mediju uzmanību.

Zivjēgļu projekts tiek īstenots par labdarības portālā "Ziedot.lv" sabiedrības saziedotajiem līdzekļiem, vēsta Kalvāns. Tā ietvaros, piemēram, tiek uzstādītas mākslīgas platformas koku galotnēs, tā risinot problēmu, ka zivjērgļiem Latvijā trūkst piemērotu vecu koku ar labu pārskatāmību un piemērotu pamatni ligzdai. Patlaban jau 43 zivjērgļu pāri izmanto šādus mākslīgus ligzdu pamatus.

Projekta darbinieki arī apkopo ziņas, meklē jaunas ligzdas un jau zināmajās pārbauda ligzdošanas sekmes. Pērn no 112 pārbaudītajām ligzdām 51 sekmīgi izvesti mazuļi, kas ļauj ligzdošanas sekmes vērtēt kā labas, vērtē Kalvāns. Ligzdās tiek gredzenoti mazuļi, arī ar krāsainiem gredzeniem, kurus dažkārt var nolasīt no attāluma. Kopā Latvijā ligzdo 180 līdz 200 pāri zivjērgļu.

Kalvāns arī stāsta, ka šogad sadarbībā ar ihtiologu Jāni Pērli projekta ietvaros turpinās pētījumus par Latvijas zivjērgļu barības bāzes sastāvu, pētot barības atliekas un izmantojot digitālo kameru pie ligzdas.

Materiāls ņemts no delfi.lv

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.