You are here

Annas kolibri (Calypte Anna)

Ar ko izceļas Annas kolibri?

  • Biežāk sastopamais kolibri.
  • Garums 10 cm, sver 4-4,5 g.
  • Izslavēts ar savu pikējošo riesta lidojumu.
  • Pikējot sasniedz ātrumu 80 km/h.
  • „Dzied ar asti”.
  • Nāk pie barotavām, pierod pie cilvēkiem.
  • Dzīvo 14 gadus.

Kolibriji ir unikāli Jaunās pasaules putni. Tie var lidināties uz vietas un arī atpakaļgaitā. Viņi dzīvo ilgi, līdz 14 gadiem. Kolibrijiem ir lielākais vielmaiņas ātrums no visiem mugurkaulniekiem un straujākā sirdsdarbība no visiem putniem. Tie ir lielākie „ēdāji”, jo tiem vajag pārtiku, kas satur daudz enerģijas. Lai iegūtu visvairāk enerģijas sūcot nektāru, tie pārbauda katru ziedu un pēc tam nosaka, kuram ir lielākais cukura daudzums, lai atgrieztos pie šī zieda vēlreiz. Platības, kur ir ziedi ar augstas enerģijas nektāru, ir īpaši pieprasītas, un kolibriji agresīvi cīnās par tām.

Annas kolibri calypte anna
Annas kolibri tēviņš

Annas kolibri (angliski - Anna's Hummingbird) ir vidēja lieluma kolibrijs ar relatīvi garu, tievu, taisnu knābi. Tēviņu var viegli atšķirt no citiem kolibrijiem pēc tā spilgti zaigojošās rožsarkanās rīkles un pieres, lai gan veiksme redzēt gaismu atstarojošo skaisto krāsojumu ir atkarīga no leņķa starp sauli, putnu un novērotāju. Putniņa mugurpuse ir spīdīgi tumši zaļa, bet vēderpuse pelēkraiba ar zaļu, aste tumša. Mātītei nav sarkanā krāsojuma un sarkanā krāsa uz kakla redzama tikai kā nelieli, neregulāri traipi. Mātītes vislabāk atšķirt no citiem līdzīgiem kolibrijiem pēc to lielākā izmēra, tumšākas raibi pelēkas vēderpuses un balss.

Putna garums ap 10 cm, spārnu izpletums 11,4-12,1 cm, svars 4-4,5 grami.

Angliskais nosaukums - Hummingbird - cēlies no putna spārnu vibrāciju radītās zumošās, dūcošās skaņas.

Annas kolibri ir parasts Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastes putns, kas apdzīvo krūmāju platības, kalnu pļavas un atklātus mežus. Sākotnēji dzīves vide bija tradicionālais dabiskais biotops, īpaši, ja ziedoši jāņogu un ērkšķogu krūmi nepārtraukti piedāvā nektāru. Ar eikaliptu un tabakas koku izplatīšanos un putnu barotāju skaita palielināšanos, Annas kolibri viegli pielāgojās pilsētām un cilvēku apdzīvotām vietām.

Sākumā Annas kolibri dzīvoja tikai rietumu Kalifornijā, pēdējā laikā tas ir ievērojami paplašinājis savu areālu uz ziemeļiem Britu Kolumbijā. Šī paplašināšanās tiek attiecināta uz putnu barotavām un dārziem ar eksotiskiem ziediem, kas nodrošina putnu ar pārtikas avotiem visu gadu. Pēdējos gados tas arvien biežāk atzīst piepilsētas dārzus, kur putnu barotavas un eksotiski stādījumi sniedz putnam pārtiku visu gadu. Šajā ziņā svarīga loma putnu izplatībai var būt arī klimata pārmaiņām. Liels skaits Annas kolibriju no Kalifornijas migrē uz Arizonas dienvidiem pavadīt ziemu.  Pašlaik šie kolibri ir sastopami ļoti bieži gandrīz visā to izplatības areālā.

Vašingtonā Annas kolibri visbiežāk konstatēts piepilsētas parkos, dārzos un piekrastes ielejās, kur tie parādās visu gadu. Nav skaidrs, vai tas ir saistīts ar migrāciju, vai putni, ko redz janvārī, ir tie paši, ko varēja redzēt jūnijā.

Annas kolibri calypte anna
Kolibri mātīte sūc zieda nektāru.

Kolibri ēdienkartē ir dažādu puķu, vietējo un eksotisko augu ziedu nektārs un sīki kukaiņi vai zirnekļi, ko salasa no lapām vai noķer gaisā. Daudzi vietējie augi, kuru ziedos barojas Annas kolibri, lielā mērā paļaujas uz to, ka kolibri tos apputeksnēs. Dažreiz tas dzer koku sulu.

Annas kolibri tēviņš  un mātīte neveido ilglaicīgu pāri, bet sanāk kopā tikai pārošanās laikā, tālāko ligzdas būvēšanu, perēšanu un bērnu barošanu uzņemas mātīte. Ligzda tiek veidota kokos vai krūmos no augu materiāla un spalvām, sasaistīta ar zirnekļu tīkliem, tad nomaskēta no ārpuses ar koku mizas, ķērpju un sausu lapu gabaliņiem tā, ka līdzinās koka zara krāsojumam. Tā atrodas netālu no piemērotiem pārtikas avotiem. Dējumā ir  2 baltas olas. Inkubācijas periods parasti ilgst 16-17 dienas,  putnēns ligzdā pavada 18-23 dienas.

hummingbird humanhummingbird range map
kolibri un cilvēka  salīdzinājums              kolibri izplatības areāls

Tēviņa dziesma ir sērija sarežģītu čirkstienu, kas sastāv no trim posmiem un var būt atkārtoti vairākas minūtes. Abi dzimumi rada vienkāršu īsu saucienu, pēc kura tos var viegli atšķirt no citiem kolibrijiem. Kad tēviņš izrādās, viņš rada spalgu, skaļu "pīp" pikēšanas lidojuma apakšējā posmā.

Ir sen zināms, ka daudzi putni māk radīt skaņas ne tikai ar balseni, bet arī ar citām ķermeņa daļām, piemēram, klabinot knābi vai izraisot spalvu vibrāciju lidojuma laikā. Parastais jautājums, ko uzdod viktorīnās skolniekiem – „kurš putns dzied ar asti?” - iesaka atbildi: mērkaziņa. Tiešām, mērkaziņa (Gallinago gallinago) riesta lidojumā izdod blējošu skaņu astes spalvu vibrācijas rezultātā.  Bet iespējamas arī dažas citas pareizas atbildes uz šo jautājumu. Starp putniem, kuri māk „dziedāt ar asti”, ir vēl vairākas tārtiņu sugas, kā arī Annas kolibri, kas dzīvo gar Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrasti. Kolibri nosaukts par godu Francijas hercogienei Annai de Rivoli, kuras vīrs bija ornitologs-amatieris.

Visslavenākā Annas kolibri uzvedība ir tēviņa riesta lidojums ar pikēšanu. Viņš uzlido augstu gaisā un tad sāk lokveida pikējumu. Pikējuma apakšējā daļā viņš rada skaļu, spalgu, īsu skaņu, ko sauc par "pikējuma skaņu”.

annas kolibri tēviņš calypte anna
Annas kolibri tēviņš  riesta lidojuma laikā. Kakla spalvas spīd saulē, bet sānus stūres spalvas (malējās spalvas astei abās pusēs) ar sakaļu troksni vibrē gaisa plūsmā.

Nebija zināms, kā kolibri tēviņš rada šo skaņu – ar asti, kā riestojoša mērkaziņa, vai ar balseni, kā vairākums putnu. Kalifornijas Mugurkaulnieku zooloģijas muzeja ornitologi pierādīja, ka spalgā skaņa rodas putna astes malējo spalvu vibrēšanas rezultātā, un  pirmo reizi sīki aprakstīja putna „dziedāšanas ar asti” mehānismu.

Kolibri tēviņš, veicot mātītes acu priekšā riesta lidojumu - paceļas 20-40 m augstumā un pikē lokveidā lejup mātītes virzienā. Pie tam tēviņš lido pret sauli un, pateicoties tam, mātīte redz viņa spožās, saulē zaigojošās sarkanās galvas un kakla spalvas. Pikēšanas loka lejas daļā, lidojot virs mātītes ar ātrumu 80 km stundā, tēviņš izdod augstu  un ļoti skaļu skaņu, kas atgādina īsu, griezīgu svilpienu. Skaņas augstums apmēram 4 kiloherci un tā ilgst tikai 1/20 daļu sekundes.  Pēc tam viņš paceļas augšup un atkārto riesta rituālu. Mātīte, kas vēro riestu, var sākt tam dzīties pakaļ, līdz tēviņš pāriet uz horizontālu riestu pirms pārošanās. Kolibriji nereti pārojas lidojumā.

 Vēl nesen ornitologiem nebija vienota atzinuma, kā tēviņš izdod šo skaņu. Tika izteikts pieņēmums, ka putns skaņu rada ar astes spalvu palīdzību, bet, ņemot vērā to, ka Annas kolibri tēviņš māk dziedāt ar balseni „kā normāli putni”, tad šajā lidojumā vienlaicīgi izdod arī tāda paša augstuma saucienu. Daži pētnieki pat domāja, ka skaņa nāk tieši no balsenes, nevis no astes.

Publikācija Londonas žurnālā  Proceedings of the Royal Society B par darbu, ko veica Kristofers Džeimss Klarks (Christopher James Clark) un Terēza Feo (Teresa J. Feo) no Mugurkaulnieku zooloģijas muzeja Berklijā (Kalifornijas štats), pielika punktu šajā jautājumā pierādot, ka Annas kolibri patiešām „dzied ar asti”.

annas kolibri calypte anna
Viens uz otra novietoti kadri no Anas kolibri tēviņa riesta lidojuma. Ar figūriekavu izdalīts posms, kurā kolibri izpleš asti un izdod spalgu, īsu trelli.
Atstarpe starp kadriem ir apmēram 0.01 sekunde.

Riesta laikā Annas kolibri spēj veikt gaisā iznīcinātāju pilotu cienīgus trikus un attīsta tādu ātrumu, kas, salīdzinoši ar putniņa lielumu, ir pielīdzināms reaktīvās lidmašīnas ātrumam. Pikējuma  līknes zemākajā, straujākajā posmā (22 m/sek) mazais putniņš 1 sekundē nolido attālumu, kas 383 reizes pārsniedz paša kolibri garumu. Viņš sasniedz tādu paātrinājumu, kas pārsniedz visu mugurkaulnieku jebkad gaisā veikto manevru rādītājus.

Absolūtos skaitļos ātruma rekordists ir lielais piekūns, kas spēj attīstīt ātrumu līdz 70 metriem sekundē, tomēr tas 1 sekundē veic attālumu, kas ir tikai 200 reizes lielāks nekā paša putna garums, šajā ziņā ievērojami zaudējot kolibri.

Pikējums beigās, kad kolibri tēviņš izpleš savas astes spalvas, lai izvairītos no sadursmes un paceltos augšup, viņš izjūt spēku, kas ir vairāk nekā 9x stiprāks par gravitācijas spēku. Šajā mirklī putns ieiet robežās, kurās iznīcinātāja pilotam jābūt uzmanīgam ar risku „izslēgties, atslēgties”, noģībt asinsapgādes traucējumu dēļ. Cilvēkam ir lielāks ķermenis un asinsrites sistēma, tas ir  vairāk neaizsargāts un jau pie 7 g (g = brīvās krišanas paātrinājums) pārslodzes var īslaicīgi zaudēt redzi, taču uz kolibri pat 10 g pārslodze atstāj mazāku iespaidu - niecīgie ķermeņa izmēri rada mazāku spiedienu starpību dažādās ķermeņa daļās.

Lai ierosinātu putniņu pikēt un nofilmētu šo kustību, Klarks kameras priekšā novietoja būrī iesprostotu mātīti vai pat mātītes izbāzeni, piestiprinātu pie kārts, un atskaņoja tās aicinājuma saucienus. Viņš filmēja riesta lidojumu ar videokameru, kas uzņem 500 kadrus sekundē. Tā Klarks pierādīja, ka spalgā skaņa izskan tieši tajās sekundes daļās, kad kolibri tēviņš izpleš asti.

Izņemot no kolibri astes malējās stūres spalvas, Klarks un Feo veica ar tām eksperimentus aerodinamiskajā caurulē. Spalvas, kas novietotas gaisa plūsmā tajā pašā leņķī, kādā tās atrodas riesta lidojuma laikā pie gaisa plūsmas 80 km/h (kā kolibri  tēviņam riesta lidojuma loka lejas daļā), radīja skaļu tāda paša augstuma svilpienu.  Tēviņi, kuriem izņēma abas astes sānu spalvas, riesta lidojumā neizdeva skaņu (spalvu izņemšana nav nāvējoša kolibrijiem, jaunas spalvas ataug pāris nedēļu laikā).  Skaņa rodas no tā, ka spalvas vibrē gaisa plūsmā kā klarnetes niedre, ar biežumu apmēram 4 kiloherci, kas ir 4000x sekundē.

Kaut arī ornitologiem sen ir zināms, ka daži putni māk „dziedāt” ar spalvu palīdzību, Klarka un Feo darbā šis dziedāšanas mehānisms pirmo reizi tika sīki aprakstīts. Tālāk autori plāno noskaidrot un aprakstīt citu putnu un citu sugu kolibriju „dziedāšanu” ar spalvu palīdzību.

„Dziedāšana ar asti” nav raksturīga vairākumam kolibriju sugu un,  iespējams, attīstījusies evolūcijas gaitā samērā nesen. Annas kolibri tēviņu senči varbūt izpleta asti riesta lidojuma laikā ne tādēļ, lai izdotu ar to skaņu, bet tādēļ, lai manevrētu ar astes stūres spalvu palīdzību. Taču, ja mātītes deva priekšroku tiem tēviņiem, kuru spalvas šī manevra laikā izdeva skaļāko skaņu, tad dzimumatlase veicināja tēviņu stūres spalvu akustisko īpašību attīstību un pilnveidošanos, un tagad Annas kolibri māk radīt ar asti daudzreiz skaļāku skaņu, nekā ar parasto dziedāšanu.

Papildus pikējuma astes troksnim ļoti daiļrunīgu Annas kolibri padara dažādas dūkšanas, čirpstēšanas un čivināšanas. Gan tēviņš, gan mātīte aizstāv barošanās teritorijas, bet tēviņš aizstāv tās rūpīgi un ilgāku laiku.

annas kolibri calypte anna
Annas kolibriji pie barotavas

Video:

Annas kolibri uz zara 

Kolibri barojas pie fuksijas ziediem

Putns pie barotavas

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.