You are here

Tupeļknābis (Balaeniceps rex)

Ar ko izceļas tupeļknābis?

  • Liels, samērā rets, iespaidīga izskata putns
  • Putnam ir milzīgs, neparasts knābis
  • Viens no lielākajiem Āfrikas putniem
  • Garums 1,10-1,50 m, spārnu izpletums vairāk kā 2 m, svars 5-7 kg
  • Vienīgais savas dzimtas pārstāvis
  • Pirmo reizi novērots 1849. gadā
  • Karstā laikā olas un mazuļus atdzesē ar knābī atnesto ūdeni
  • Putnu skaits samazinās, jo tā dzīves vidi iznīcina cilvēks

tupeļknābis

Tupeļknābi (angliski – Shoebill) dažkārt sauc arī par pastalknābi, Āfrikas tupeļknābi vai vaļa galvas stārķi. Dažādās iesaukas putns ieguvis savas galvas un dīvainās knābja formas dēļ, kas atgādina masīvu kurpi. Baleaniceps rex  tulkojumā no latīņu valodas – „karalis vaļagalva”.

Neapšaubāmi aizvēsturiskā izskata tupeļknābis ir viens no iespaidīgākajiem putniem, kas sastopams Āfrikā. Necaurejamo purvu noslēpumainais iedzīvotājs ir garš bridējputns ar zilgani pelēku apspalvojumu, kam uz muguras, tāpat kā gārņiem,  ir „pūderpūkas”, bet uz krūtīm, atšķirībā no gārņiem, šādu pūku nav;  garām, melnām kājām, lieliem spārniem, lielu galvu ar neakurātu cekuliņu uz pakauša, muskuļotu kaklu un nenoliedzami -apbrīnojamo,  fantastiski unikālo, plato, it kā nedaudz piepūsto, koka tupelei līdzīgo knābi, no kura arī cēlies putna nosaukums. Šis zaļgani brūnais knābis ir milzīgs un spēcīgs, ar ievērojamu garumu - 23 cm un 10 cm plats, tas beidzas ar ārkārtīgi asu, nagam līdzīgi āķi.

Putns ir ļoti liels, tā garums 1,15-1,50 m, stāvoša putna augums ir 75-90 cm, 4-7 kg smags,  spārnu izpletums ir 2,30-2,60 m. Acis, var teikt, ir skaistas - gaiši dzeltenas, lielas un ļoti vērīgas. Mēle tupeļknābim ir īsa, muskuļkuņģa nav, bet dziedzerkuņģis ir samērā liels.

Šo putnu atklāja salīdzinoši nesen, 19.gs, kad dažas tā ādas tika nogādātas Eiropā. Dabā tas pirmo reizi novērots 1849.gadā. Taču izrādās, ka par putnu zinājuši jau senie ēģiptieši un arābi. Putna attēli atrodami ēģiptiešu hieroglifos un to saukuši par „abu markub”, kas, aptuveni tulkojot, nozīmē – „tēva kurpe”.

Tupeļknābis ir stārķu radinieks, vienīgais savā dzimtā, viņam nav pasugu. Tuvākais radinieks tam ir stārķis marabū (Leptoptilus crumeniferus). Taksonomisti ir neizpratnē par putna piederību, jo dažos aspektos tam parādās līdzība ar stārķi, pelikānu, āmurgalvi un zivju gārni, bet citos atšķiras no tiem. Patiešām, tupeļknābis ar izaicinoši neparasto izskatu norāda, cik daudz tas ir attīstījies, lai ieņemtu ļoti individuālu nišu un kādu no nepieejamākajiem biotopiem pasaulē. Putns atrasts plašos un sezonāli applūstošos papirusa, zāles un niedru purvos ar peldošu veģetāciju.

Tupeļknābis ir viena no putnu sugām, kuru piederība nav īsti noskaidrota. Pēc izskata  līdzīgāks stārķiem (Ciconiiformes), nesen tupeļknābis tika atzīts par tuvāku pelikāniem (pamatojoties uz anatomisko salīdzinājumu) vai gārņiem (pamatojoties uz bioķīmiskajiem pierādījumiem). DNS pētījums liecina, tas ir daļa no pelikānveidīgajiem (Pelecaniformes).

Faktiski strīds izrādījās galvenokārt par to, kur iezīmēt robežu starp stārķveidīgajiem un pelikānveidīgajiem, un vai to iezīmēt vispār. Daži autori pieļauj domu apvienot pelikānveidīgos ar stārķveidīgajiem. Tupeļknābis un āmurgalvis (Scopus umbretta) varētu būt "trūkstošais posms", kas savienotu pelikānus un stārķus.

Līdz šim ir aprakstīti 2 izrakumos atrasti izmiruši tupeļknābja radinieki: Goliathia (Goliathia andrewsi) no oligocēna sākuma un Paludavis (Paludavis richae) no miocēna sākuma, kas atrasti Ēģiptē. Mīklainais Āfrikas fosilais putns Eremopezus (Eremopezus eocaenus) arī vedina uz domām, ka varētu būt bijis tupeļknābja radinieks, bet pierādījums ir maz ticams. Viss, kas zināms par Eremopezus ir tas, ka viņš bija ļoti liels, iespējams, nelidojošs putns ar vingrām kājām, kas ļauj tam rīkoties vai nu ar augiem, vai medīt.

Tupeļknābis dzīvo Sudānā, Ugandā, Kongo, Zambijā, Burundi, Centrālāfrikas Republikā, Malāvijā, Ruandā, Tanzānijā, mēdz ieceļot arī Etiopijā un Kenijā. Kopumā Nīlas (Baltā Nīla) un Kongo upju baseinu putns, uzturas lielos papirusa purvos un ūdenskrātuvju krastos. Tas ir bieži sastopams teritorijās ar bagātīgu, mainīgu veģetāciju, papirusu audzēs, taču izmanto arī purvus bez papirusa tādās vietās kā Malagarasi (Tanzānija) un Viktorijas ezers (Uganda).

Tupeļknābi var raksturot kā laisku putnu. Tas ir vientuļš un nesabiedrisks, bet nereti putnus  var satikt pāros, kad tie barojas savas teritorijas pretējos galos. Dažreiz viņi veido nelielas grupas. Ja pazeminās ūdens līmenis un liels skaits zivju koncentrējas nelielā platībā, tad ik pa laikam var novērot tupeļknābju kolektīvo zveju.

Šis kūtrais  putns bieži stāv pilnīgi nekustīgi, turot savu lielo knābi uz krūtīm un, ja to neviens netraucē, var tā stāvēt ļoti ilgi. Nereti tupeļknābis  ierīko savu novērošanas punktu uz peldošu ūdensaugu saliņas, bet dažreiz iebrien tik dziļi, ka ūdens apskalo vēderu.

Par barību tam kalpo dažādi ūdens dzīvnieki. Viņš ēd zivis, galvenokārt plaušzivis, ēd arī samus un tilapijas. Atšķirībā no mūsdienu zivīm, plaušzivīm nav peldpūšļa, tām ir izstrādājušies elpošanas orgāni, kas darbojas līdzīgi plaušām un ļauj elpot gaisu pie ūdens virsmas (kur tās arī sagaida putna vērīgais skatiens). Bez tam tupeļknābis ķer abiniekus, ūdensčūskas, ķirzakas, ūdensputnu mazuļus, mazus bruņurupučus, grauzējus un pat nelielus krokodilēnus. Diēta, šķiet, variē ģeogrāfiski: plaušzivis un sami krīt par galvenajiem tupeļknābja upuriem Ugandā, bet sami un ūdensčūskas - Zambijā.

Ārpus vairošanās sezonas tupeļknābis parasti barojas seklā ūdenī, izmantojot skaidrus kanālus starp augiem, ko pārvietojoties izveidojuši lielie dzīvnieki – nīlzirgi un ziloņi. Tupeļknābim ir tendence izvairīties no vietām, kurās veģetācija pārāk bieza, lai viegli piekļūtu ūdenim, vai tā ir augstāka par putna muguru. Tas saistīts ar spārnu izplešanu un pacelšanās problēmām, ko radītu gara zāle un papiruss. Ir ziņots, ka putns dod priekšroku ūdenim, kur ir maz skābekļa un zivis ir spiestas elpot virspusē, un tādējādi tās ir vieglāk noķert. Šī iemesla dēļ tupeļnābis nedzīvo biezos purvos, kas ir raksturīgi papirusam vien. Ir zināms, ka Sudānas dienvidos putns barojas rīsu laukos un citos appludināmos stādījumos.

Tupeļknābis parasti medībās stāv nekustīgi un gaida laupījumu, tad uzbrūk ievērojami ātri un sparīgi. Upuri viņš satver ūdenī ar savu aso, līko knābja galu, knābis aizcērtas un saspiež lomu vienā mirklī.

Lido tupeļknābis ļoti zemu, bet var arī planēt  ar izplestiem spārniem. Piedevām lidojot viņš līdzīgi gārnim saliec kaklu tā, ka viņa platais knābis novietojas uz krūtīm. Ar to viņš atgādina pelikānus.

 Tupeļknābis ir kluss, bet var izdot griezīgas skaņas, arī klabināt knābi kā stārķis.

tupeļknābis

Pārsvarā  būdami vientuļnieki, pieaugušie tupeļknābji sastopas tikai uz vairošanās laiku. Vairošanās sezona sakrīt ar sausās sezonas sākumu, lai novērstu ligzdas applūšanu. Ligzdu biežums nav lielāks kā 3 ligzdas uz kvadrātkilometru. Tupeļknābju ligzdošanas sezona ir gara – olas sāk dēt lietus sezonas beigās, kad ūdeņi sāk kristies, un cāļi apaug ar spalvām sausās sezonas beigās. Vairošanās un barošanās biotops ir sezonāli applūstoši purvi, kur dominē niedres, meldri, vilkvāles un papiruss.

Purvainās vietās putns veido līdz 3 m platu ligzdu no zālēm, bieži vien blīvās papirusu audzēs, kur ir peldošas ūdensaugu kaudzes vai mazas saliņas. Dēj 2 (1-3) baltas olas un perē aptuveni 30 dienas. Karstā laikā olas un mazuļus atdzesē ar knābī atnestu ūdeni.  Jaunais putns sāk stāvēt tikai pēc 2,5 un medīt pēc 3,5 mēnešiem - kopā ligzdā pavada ap 140 dienām, bet arī tad vēl ir atkarīgs no saviem vecākiem pārtikas ziņā, līdz kļūst nedaudz vecāks. Parasti no mazuļiem izdzīvo tikai viens, dzimumbriedumu sasniedzot 3-4 gadu vecumā. Jaunie putni ir brūnganā apspalvojumā. Tupeļknābis var dzīvot apmēram 50 gadus, kāds zināms putns nebrīvē nodzīvoja 36 gadus.

Tupeļknābis ir galvenokārt nometnieks, bet tas var veikt pārlidojumus, lai atrastu optimālāko barošanās vietu atkarībā no  ūdens līmeņa svārstībām. Sudānas dienvidu daļā tam ir regulāri sezonāli pārceļojumi starp barošanās un perēšanas vietām.

Lai gan plaši izplatīts, tupeļknābis tiek uzskatīts par retu, kopējais putnu skaits pasaulē  ir lēsts uz 5000-8000 indivīdiem. Šis skaitlis nepārtraukti samazinās, jo to ietekmē biotopu iznīcināšana un degradācija, ligzdas traucējumi (arī olu un mazuļu izņemšana), paaugstināts medību līmenis un ķeršana putnu tirdzniecībai, kas īpaši ir problēma Tanzānijā, kur tirdzniecība ar putniem joprojām ir likumīga. Uguns un sausums apdraud biotopu Zambijā, ligzdas purvos samin lielie zālēdāji, un dažos gadījumos ir pierādījumi par lamatām un vajāšanu. Politiskie nemieri Ruandā un Kongo Demokrātiskajā Republikā atstāja iespaidu uz dažām aizsargājamām teritorijām, piemēram, Akagera nacionālo parku, kur suga tika aizsargāta. Šaujamieroču izplatīšana ir ievērojami veicinājusi šo putnu medības. Papirusu purvu iznīcināsana ar uguni un lopiem apdraud tupeļknābju dzīvesvietas Sudānā. Sudānā Sudd purvu  apdraud iespējama drenāža, lai veicinātu iespējamajamo plānu par Jonglei kanālu, jo šis purvs ir necaurbraucams šķērslis navigācijai pa upi. Pašreizējais tupeļknābju statuss Sudd purvā ir neskaidrs. Sudd (Bahr al Jabal vai Al Sudd; arābu al-sudd = "papiruss") ir plašs purvs Sudānas dienvidos , ko veido Baltā Nīla, tas ir viens no pasaules lielākajiem mitrājiem un lielākais saldūdens mitrājs Nīlas baseinā.

BirdLife International ir klasificējusi šo reto un lokalizēto sugu kā jutīgu, starptautiskajā Sarkanajā grāmatā tā atzīmēta kategorijā „neaizsargāta”. Putnu kopskaita turpmāka samazināšanās saistīta ar medībām, ligzdošanas traucējumiem, biotopu izmaiņām un ugunsgrēkiem.

Tirdzniecību ar tupeļknābjiem ierobežo CITES – Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, jeb Vašingtonas konvencija. Tomēr tirdzniecība joprojām notiek, un tas noteikti rada nevēlamu spiedienu uz jau tā sarūkošo tupeļknābju populāciju. Tiek izstrādāts plāns, lai uzlabotu tupeļknābju stāvokli, kas izslēdz jebkādu nelegālu tirdzniecību.

Šis putns ir sastopams vairākos rezervātos, lai gan daži no tiem ir nepietiekami aizsargāti vai neaizsargāti pēc politiskajiem nemieriem. Galvenā vieta Tanzānijā ir Moyowosi/Kigosi/Ugalla komplekss, kur dzīvo daži simti tupeļknābju, un daļa no teritorijas tika nozīmēta par valsts pirmo „Ramsāres vietas 2000”.

Galvenā vieta Zambijā Bangweulu purvi ir arī Ramsāres vietas. Ramsāres konvencija par mitrājiem ir starptautisks līgums mitrāju saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai, tās mērķis ir pakāpeniski mazināt iejaukšanos un mitrāju zaudējumu, atzīstot to ekoloģisko, ekonomisko, kultūras, zinātnes un izklaides vērtību.

Pārrunas ar cilvēkiem Bangweulu purvos norāda, ka olas un cāļi tiek izņemti patēriņam un pārdošanai, iespējams, zooloģiskajiem dārziem vai kolekcijām. Zambijā ugunsgrēki un sausums apdraud biotopu, jo īpaši Bangweulu, kur putnu skaita samazināšanās ir acīmredzama. Šo biotopu  tagad apdraud gaidāmā meliorācija Jonglei kanāla izbūves plānu dēļ. Vairāku aizsprostu būvniecība uz Nīlas ļaus mākslīgi regulēt ūdens līmeni Sudd purvā.

Uganda piešķir ekonomisko vērtību tupeļknābjiem, kas ir ļoti nozīmīgi ekotūrismam valstī. Kampalas zoodārzā parasti tiek turēti daži ievainoti putni, kurus valdība ir konfiscējusi medniekiem un zvejniekiem. Ir ierosināts, ka šim putnam varētu būt nākotnes prioritāte, ja izveidotu sabiedrībā atbalstītu vides izglītošanas programmu, kas būtu vērsta uz nacionālā lepnuma celšanu un atturētu no tupeļknābju medībām.

Patiešām, atzīstot tupeļknābi par vienu no lielākajiem Āfrikas putniem, tas var kalpot dabas aizsardzības pasākumiem šī neparastā un unikālā putna saglabāšanai. Ir jāizlemj par tā pašreizējo  statusu plašajos Dienvidsudānas purvos un palienēs un jāizbeidz tirdzniecība ar šo globāli apdraudēto sugu.

Malagarasi upes baseinā (Tanzānijā) lielas teritorijas Miombo meža blakus purviem tiek attīrītas tabakas audzēšanai un lauksaimniecībai. Pēdējos  gadu desmitos ļoti strauji ir pieaudzis cilvēku skaits, kas ietver zvejniekus, lauksaimniekus un daļēji nomadu lopkopjus. Šajā reģionā sausās sezonas ugunsgēki, liellopu ganīšana un rīsu lauki ir parādījušies gar galvenajiem  tupeļknābju apdzīvotajiem purviem. Dati par tupeļknābju parādīšanos ārpus savām dzīvesvietām var būt saistīti ar putnu pārvietošanos sauso gadu ugunsgrēku dēļ.

Saglabāšanas pasākumi ierosina noskaidrpt Sudd purva tupeļknābju skaitu un tendenci un pilnveidot valsts un pasaules skaita aprēķinus. Noteikt galveno biotopu uzraudzību un veikt regulāras aptaujas. Izvēlieties svarīgāko dzīvesvietu aizsardzību. Samazināt traucējumus un izveidot buferzonas aizsargājamajās teritorijās. Piemērot tiesību aktus aizsargājamajām teritorijām.  Izveidot sabiedrībā atbalstītu vides izglītošanas programmu, kas koncentrējas uz lepošanos ar šo putnu, lai novērstu medības. Veicināt turpmāku  uz šo sugu balstītu ekotūrisma attīstību. Pētīt putnu iespējamo sezonālo pārvietošanos. Uzraudzīt biotopu visa veida pārveidošanas likmes. Atkārtoti iesniegt priekšlikumus BirdLife International, lai uzlabotu sugas stāvokli.

 

*** CITES - CONVENTION OF INTERNATIONAL TRADE IN ENDENGERED SPECIES OF WILD FAUNA AND FLORA

*** Konvencija „Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” ir pieņemta 1971. gada 2. februārī (konvencija stājās spēkā no 1975. gada) Irānas pilsētā Ramsārē, tādēļ bieži šī konvencija tiek saukta vienkārši par Ramsāres vai arī par Mitrāju konvenciju. Oficiālais konvencijas nosaukums atspoguļo sākotnējo ideju, liekot uzsvaru uz mitrāju aizsardzību īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi. Ramsāres konvencijas 2.pants nosaka, ka katrai konvencijas dalībvalstij savā teritorijā jānosaka starptautiskas nozīmes mitrāji jeb tā sauktās – Ramsāres vietas. Lai kādu teritoriju noteiktu par Ramsāres vietu, tai jāatbilst vienam vai vairākiem kritērijiem, piemēram, teritorijā regulāri uzturas 20 000 vai vairāk ūdensputnu. Līdz 2008. gada vidum valstīs, kas pievienojušās Ramsāres konvencijai (158), kopumā ir noteiktas 1756 Ramsāres vietas ar kopējo platību vairāk nekā 161 miljons hektāru.  (Citāts no www.vidm.gov.lv)

 

Video:

ARKive video - Shoebill catching and eating lungfish

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.