You are here

15 mazos ērgļus vedīs uz Vāciju

mazais ērglis

Turpinot iepriekšējo gadu sadarbību, šogad uz Vāciju no Latvijas varētu tikt nogādāti 15 mazo ērgļu mazuļi, prognozēja mazo ērgļu pētnieks un Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Vecākais valsts vides inspektors Uģis Bergmanis.

Šogad noslēdzas ar Vācijas Savvaļas dzīvnieku aizsardzības fondu noslēgtais sadarbības līgums, kas paredzēja Latvijā izšķīlušos mazo ērgļu putnus nogādāt uz Vāciju, tādējādi cenšoties palielināt šīs putnu sugas populāciju Vācijā.

Kā stāstīja Bergmanis, uz Vāciju aizvesto mazo ērgļu skaits katru gadu ir bijis atšķirīgs, taču šogad no mazo ērgļu ligzdām varētu tikt izņemti 15 mazie putni, kas vēlāk tiks nogādāti uz Vāciju.

Patlaban mazo ērgļu ligzdās ir sācies mazo putnu šķilšanās laiks. Mazais ērglis spēj izperēt no vienas līdz divām olām. Reizēs, kad no abām olām izšķiļas putns, spēcīgākais no tiem nogalina savu jaunāko un vārgāko brāli, tādēļ Bergmanis no mazo ērgļu ligzdas izceļ jaunāko un vārgāko no putniem, kuru vēlāk izbaro.

Mazo ērgļu pētnieks stāstīja, ka no ligzdām tiek izcelti divu līdz trīs dienu veci mazuļi, kurus turpmākās desmit dienas viņš pats arī mākslīgi baro, bet vēlāk mazie ērgļi līdz brīdim, kad dosies uz Vāciju, uzturēsies Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

2007.gadā no Latvijas uz Vāciju tika nosūtīti trīs mazo ērgļu mazuļi, 2008.gadā - deviņi, 2009.gadā tika eksportēti 13 putnu mazuļi, bet pagājušajā gadā ceļu uz Vāciju mēroja jau 15 mazie ērgļi. Plānots, ka arī šogad no Latvijas varētu tik aizvesti 15 mazo ērgļu mazuļi, taču to, vai ieceres pilnveidosies, rādīs laiks, pauda Bergmanis.

"Nav zināms, cik no Latvijas aizvestajiem mazo ērgļu putniem joprojām ir dzīvi. Arī Vācijai bija grūtības ar finansējumu, tādēļ tika pārtraukta mazo ērgļu aprīkošana ar raidītājiem, kas cilvēkiem vēsta par putnu atrašanos. Skaidri ir zināms, ka divi no Latvijas aizvestajiem putniem ir dzīvi, jo no viņu raidītājiem tiek saņemti dati, bet, iespējams, ka dzīvi ir vairāki mazie ērgļi," sacīja mazo ērgļu pētnieks.

Sadarbības projekts Latvijai ar Vāciju tika sākts, jo dažādu cilvēku rīcības dēļ Vācijā bija samazinājusies šo putnu populācija.

Kopš 2008.gada Bergmanis Latvijā realizē arī mazo ērgļu ligzdošanas izpētes projektu ar interneta kameras palīdzību, kam līdzi var sekot arī ikviens cits interesents. Mazo ērgļu aktivitātēm interesenti var sekot līdzi www.pomarina.lv, bet apspriest redzēto var Dabasdati.lv forumā www.dabasdati.lv/forums/.

Mazais ērglis (Aquila pomarina) ir viena no apdraudētākajām plēsīgo putnu sugām Eiropā, kuras īpatņu skaits kopš 20.gadsimta atsevišķās areāla daļās samazinās. Pasaulē ligzdo aptuveni 16 000 pāru, tostarp Latvijā aptuveni 3500 pāru jeb 20% no pasaules populācijas. Skaitliski nozīmīgākās populācijas zināmas Latvijā, Baltkrievijā, Rumānijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Galvenie šo putnu skaita samazināšanās iemesli ir ligzdošanas un barošanās biotopu pārveidošana, intensīvā mežsaimniecība, intensīvā lauksaimniecība, kā arī putnu šaušana migrāciju laikā.

Mazais ērglis ziemo Āfrikā, uz dienvidiem no ekvatora. No ligzdošanas līdz ziemošanas vietām vienā virzienā viņš nolido vidēji 11 000 kilometru, ligzdošanas teritorijās ierodas aprīļa sākumā. Aprīļa otrajā pusē, maija sākumā kokos būvētās ligzdās ērglis dēj vienu līdz divas olas. Mazuļi šķiļas jūnija sākumā, no ligzdām izlido jūlija beigās, augusta sākumā. Mazais ērglis migrāciju sāk septembra pirmajā pusē.

Mazie ērgļi ligzdo pieaugušos jauktu koku un lapu koku mežos, kuru vidējais vecums ir aptuveni 80 gadu. Visbiežāk putni medī pļavās un atmatās, retāk labības laukos un mežos. Nozīmīgākie barības dzīvnieki ir lauka strupastes, vardes un kurmji. Barošanās teritorijas ir vidēji 1400 hektāru lielas, taču visbiežāk šie putni medī mazākā teritorijā - līdz viena kilometra attālumā no ligzdas jeb 400 hektāru lielā teritorijā.

Ligzdvietu un barošanās biotopu aizsardzībai tiek veidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī mikroliegumi. Barošanās biotopu aizsardzību veicina arī bioloģiski vērtīgo zālāju statusa noteikšana pļavām, līdz ar to pļavu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīga. Aizsardzību veicina arī kompensāciju izmaksāšana privāto mežu īpašniekiem par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mazā ērgļa ligzdvietu saglabāšanas nolūkā.

Materiāls no tvnet.lv

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.