You are here

Mazi raidītāji atklāj dziedātājputnu migrācijas noslēpumus

Dziedātājputni, kas dzīvo parkos un dārzos, ir pelnījuši lielāku ievērību. Pētnieku grupa no ASV piestiprināja visprogresīvākos miniatūros ģeolokatorus uz meža strazdu un purpura čurkstu mugurām, lai izsekotu to migrācijai un konstatēja, ka šie putni var nolidot vairāk nekā 500 km katru dienu, kas ir 3x vairāk, nekā tika lēsts iepriekš – apmēram 150 km dienā. Pētnieki uzsvēra, ka lielākais sasniegums bija pierādīt jaunās tehnoloģijas darbošanos. Tas liek pamatus turpmākiem mazo putnu pētījumiem.

"Nekad agrāk neviens nav varējis izsekot dziedātājputnus visa migrācijas ceļojuma laikā," paskaidroja pētījuma autore Jorkas universitātes bioloģijas profesore Bridžeta Stačberi (Bridget Stutchbury). Viņa sacīja, ka dziedātājputni ir visizplatītākie putni mūsu debesīs, bet tie ir pārāk mazi, lai aprīkotu ar parastām satelītnovērošanas ierīcēm, tāpēc pētnieku komanda putniem uzstādīja sīkus ģeolokatorus. Katra mazā putna niecīgā „mugursoma” satur gaismas detektoru, kas katru dienu reģistrē saullēkta un saulrieta laiku, kā arī reģistrē putna atrašanos attiecībā pret sauli. Šos datus pētnieki izmato, lai aprēķinātu, kur un kad putni atrodas.

Rezultāti pārsteidza pētniekus vairākos veidos. Viņi atklāja, ka putni lido 2-6 reizes ātrāk uz ziemeļiem pavasarī nekā uz dienvidiem rudenī. Piemēram, viena purpura čurkste rudenī uz Brazīliju aizlidoja 43 dienās, bet pavasarī atpakaļ uz savu dzimto koloniju 7500 km garo ceļu ar 4 apstāšanās reizēm veica tikai 13 dienās. Tas, iespējams, saistīts ar konkurenci, lai ātrāk sasniegtu labākās ligzdošanas vietas un piesaistītu partneri.

Pētnieki atklāja, ka Meksikas Jukatanas pussala ir svarīgs apstāšanās punkts putniem ceļošanai abos virzienos. "Šis reģions ir nepārprotami svarīgs, lai vispārīgi aizsargātu meža strazdus, kuru skaits kopš 1966.gada ir samazinājusies par 30%," teica Stačberi. "Dziedātājputnu skaits pēdējos 30-40 gados ir samazinājies visā pasaulē, tāpēc ir bažas par tiem." Viņa uzsvēra, cik svarīgi ir šie pētījumi, lai ne tikai aizsargātu dziedātājputnu apdraudētās sugas, bet lai novērtētu vides problēmas.

Pētījums deva pierādījumus arī tam, ka meža strazdi no vienas populācijas tropos neizklīst tālu prom, bet ziemo šaurā joslā austrumu Hondurasā, Nikaragvā.

Pētnieki iezīmēja 34 putnus 2007. gada vasarā. 2008. gada vasarā pētnieki noķēra 7 no iezīmētajiem putniem un atjaunoja mikroshēmas. B.Stačberi teica, ka viņa un viņas kolēģi nav mēģinājuši izdarīt pārāk daudz secinājumus, jo tie bija dati tikai no 7 putniem. Tomēr, viņa uzsvēra, ka 7 ir vairāk nekā neviens. Nākamajā vasarā viņa kopā ar kolēģiem piestiprināja sensorus vairākiem desmitiem putnu. Darbs ir svarīgs, jo dziedātājputnu sugām jau ir straujš skaita kritums un klimata pārmaiņas var apdraudēt svarīgas to dzīvesvietas.

"Izsekot putnu ziemošanas teritorijas ir svarīgi, lai prognozētu ietekmi uz tropu dzīvotņu zudumu un klimata pārmaiņām," viņa teica. "Līdz šim mūsu rokas bija sasaistītas daudzos veidos, jo mēs nezinājām, kur putni lido, tie vienkārši izzuda un pēc tam nāca atpakaļ pavasarī. Tas ir brīnišķīgi, ka mums tagad ir logs uz viņu ceļojumu."

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.