You are here

Puertoriko todijs (Todus mexicanus)

Ar ko izceļas Puertoriko todijs?

  • mazākais zaļvārnveidīgais putns
  • pēc izskata līdzīgs kolibrijam
  • sver 5,5 g, mātīte var būt par 1 g smagāka
  • nepamanāms, bet skaļš putniņš
  • ligzdošanai rok alu
  • var mainīt savu ķermeņa temperatūru
  • todijs nav bailīgs, to var noķert tauriņķeramo tīklu
  • to apdraud mangusti un cilvēks, iznīcinot biotopus

Todiji ir neliela, sīku Karību jūras salu kukaiņēdāju putniņu dzimta no zaļvārnveidīgo kārtas, tie ir vismazākie šīs kārtas pārstāvji. Dzimtā ir viena ģints - Todus, šajā ģintī ir 5 sugas, kas parasti endēmiskas kādā vienā salā. Todiju dzimta ir diezgan atšķirīga no citiem šīs kārtas pārstāvjiem (bišu dzeņiem, zaļajām vārnām, zivju dzenīšiem, u.c.), tāpēc dažreiz tiem piešķir apakškārtas statusu.

Puertoriko todijs ir ļoti mazs skaists putniņš. Neskatoties uz zinātnisko nosaukumu -Todus mexicanus - šis todijs ir endēmiska Puertoriko salas todiju suga. Tas ir 11 cm garš, tēviņš sver 5-5,7 g, mātīte – 5-6,5 g, spārnu izpletums 17 cm.

Todijs līdzinās zivju dzenītim, tā krāsojums ir ļoti spilgts: no mugurpuses brīnišķīgi smaragdzaļā krāsā, ar dzelteniem sāniem, gandrīz baltu vēderu un spilgti sarkanu rīklīti. Kad putniņš sēž starp zaļām lapām, to knapi var atšķirt, bet, kolīdz viņš maina pozu un pagriež kakliņu pret sauli, tas iespīdas kā kvēlojoša oglīte, it sevišķi tad, kad putns to piepūš.

Todijam ir salīdzinoši liela galva, īss kakls, spārni un aste ne īpaši gari, nelielas kājas, knābis spēcīgs un garš, no augšas nedaudz saplacinātas kā mušķērājiem, ar robotu malu, knābja virspuse sarkana, apakšpuse melna. Kājas nelielas, un tām ir interesanta anatomiska īpatnība (kā visiem todijiem) - divi priekšējie pirksti vairāk par pusi no garuma ir saauguši kopā. Tēviņu no mātītes var atšķirt pēc acīm - viņam ir pelēkas, bet viņai – baltas acis.

Skaistais zaļi spīdošais apspalvojums un sarkanā rīklīte piesaista uzmanību, putns atļauj sev pietuvoties, bet šķiet, ka vairāk aiz savas vienaldzības, nevis aiz lielas uzticības. Ja viņu izbaida, tas nelido tālāk par nākamo zariņu. Sakarā ar šo uzticību viņš tiek ļoti mīlēts un ieguvis daudz glaimīgu nosaukumu. Vietējie iedzīvotāji šo putniņu sauc par "San Pedrito" (Little Saint Peter) – „Svētais Pēterītis”.

Lielajās Antiļu salās nav paradums pieradināt putnus, citādi todiji jau sen būtu kļuvuši par mīļiem istabas putniem. Starp citu, dzīvojot savvaļā, todiji ieinteresē pat pašu vienaldzīgāko cilvēku, un katrs priecājas, tos pamanot.

Todiji ir ļoti skaļi, Puertoriko todijs izdod spalgus deguna "pīkstienus" un čirkstošus saucienus "nīīīt" vai "prrrrrrīīīt".

Veicot īsus lidojumus, todijs arī ar spārniem rada nelielu dīvaini dūcošu troksni. Tas notiek galvenokārt tad, kad viņš izrāda uzmanību vai aizstāv savu teritoriju.

Todiji dzīvo tikai Lielajās Antiļu salās, dodot priekšroku mitrajiem tropiskajiem mežiem un piekalnēm. Savās dzīves vietās todiji skaitās parasti putni, tos var sastapt no jūras līmeņa līdz kalniem 1000 m augstumā un it sevišķi - gandrīz necaurejamos biezokņos.

Puertoriko todija izplatības areāls aprobežojas tikai ar Puoerteriko salu. Putns dzīvo dažāda veida dzīvotnēs: mežos un mežu malās, kafijas plantācijās, biezokņos, bieži pie ūdens tilpnēm, ļoti mitros tropiskajos mežos, kur ir augstāka kukaiņu koncentrācija. To arī var atrast mežos ar bieziem krūmājiem un vīnogulājiem salas dienvidos. Šādās vietās viņš ir ļoti parasts, bet viņu ne vienmēr ir viegli pamanīt, kad tas sēž mierīgi. Krāsojums palīdz todijam ļoti labi maskēties mežā starp lapām, jo pats līdzinās zaļai lapai, un, ja viņš sēdētu klusu, to nekādi nevarētu pamanīt. Taču putniņš ilgi nesēž mierīgi, kas padara to īpaši grūti nofotografējamu.

Šie sīkie putni lido apkārt pa mežu pāriem, sasaucoties viens ar otru un barojoties ar kukaiņiem. To spilgtās krāsas un mazais izmērs daudziem liek domāt, kas tas ir kolibrijs, bet todijs faktiski vistuvāk ir saistīts ar zivju dzenīti. Biezā mežā šo mazo putniņu ir daudz vieglāk sadzirdēt nekā ieraudzīt. Ja izdzirdēsi viņa saucienus un iesi tajā virzienā, tad tādā veidā atradīsi putnu. Šis sauciens, pēc kura putniņš arī guvis savu nosaukumu, skan kā „to-to-to”.

Todijs nemaz nav bailīgs, tāpēc tam var pieiet nelielā attālumā. Viņš nekad nemaina savu paradumu - vienmēr nosēžas uz horizontāla zariņa vai uz vīteņauga, paplešot savas sānu spalvas kā atbalstu spārniem, un dažreiz māj ar galviņu. Neskatoties uz savu lētticību - izbaidīts putns nelido tālāk par blakus koku, ja vien labi grib, tad to var noķert ar tauriņķeramo tīkliņu - visi todiji ir pietiekoši daudzskaitlīgi, apdraudētu sugu starp tiem nav.

Šis putniņš ir neparasts ar to, ka viņam piemīt savdabīgas termoregulācijas spējas. Tāpat kā kolibrijs, todijs spēj pazemināt vielmaiņu un temperatūru, lai saglabātu enerģiju, kad tas nevar atrast barību vai kad guļ stipra lietus periodos. Atšķirībā no vairuma putnu, kuru ķermeņa temperatūra turas robežās no 40-41 C, todijs lieliski var dzīvot ar 36,6 grādu ķermeņa temperatūru, kas pēc cilvēka saprašanas ir ļoti labi. Bet pats interesantākais, ka pie apkārtējās vides temperatūras pazemināšanās, todijs kļūst „aukstasiņu” - ja gaisa temperatūra nokrītas līdz +15 grādiem, putniņam tā nokrītas līdz 27,9, bet dažām mātītēm pat līdz 23,5 C, piedevām viņš saglabā visus uzvedības paradumus. Tas ļauj viņam tērēt par 33% mazāk enerģijas nekā citiem zaļvārnveidīgajiem.

Barojoties todijs lēkā starp zariem un lapām, meklējot kukaiņus, un ik pa laikam izdod savu žēlabaini pīkstošu saucienu. Bet vēl biežāk to var redzēt mierīgi sēžam uz zariņa ar izstieptu galvu un uz augšu paslietu knābi, viņš vēro apkārtni ar ātrām, saraustītām kustībām. Sabozto spalviņu dēļ viņš liekas lielāks nekā patiesībā un tādā stāvoklī izskatās diezgan dumjš, bet tas tikai tā izliekas, jo, pavērojot tuvāk var pamanīt, ka gaišās, spīdošās actiņas paveras šur un tur. Ieraugot laupījumu, todijs veic strauju lidojumu, sakampj kukaini un atkal atgriežas uz sava zariņa, lai to apēstu. Putniņš lido nelielā attālumā –– 1m (vidēji 2,2 m) pa diagonāli uz augšu un ķer mušas kā mušķērājs. Viņš ir par slinku, lai lidojot tvarstītu kukaiņus, tāpēc gaida līdz brīdim, kamēr kukainis pielidos zināmā attālumā un nekļūdīgi noķer to. Taču dažkārt ir novērots, ka viņš dzenas pakaļ siseņiem.

Todija īsie, noapaļotie spārni atbilst tā nelielajai teritorijai un barošanās uzvedībai. Ļoti reti var novērot todiju apēdam kādas sēkliņas, bet tārpus tas tver neprātīgi alkatīgi un pēc tam tos nosit pret zaru, lai vieglāk norīt. Todijs var medīt no agra rīta līdz krēslai, tādējādi iznīcinot neparastu daudzumu kukaiņu. Todiju uzskata par rijīgu ēdāju.

Puertoriko todijs ir kukaiņēdājs, lai gan ir novērots, ka mazuļu uzturu viņš papildina arī ar augļiem (2% no diētas). Tas ēd cikādes, sienāžus, spīļastes, spāres, mušas, blaktis, vaboles, zirnekļus, taureņus, bites, lapsenes, skudras un, ja gadās, arī mazas ķirzakas. Todiju nav izdevies novērot dzeram ūdeni. Ieraugot plēsēju, putniņš pārvietojas zemāk pamežā.

Par šo skaisto putniņu dzīvesveidu zināms samērā maz. Tie ir monogāmi. Uzmanības izrādīšanas laikā pāra putniņi vajā viens otru līču loču starp zariem, šāda pakaļdzīšanās var izraisīt ķermeņu kontaktus, kā arī kritienus un kūleņošanu. Kad putni nosēžas uz zara, tad piepūš spalvas un uzbudināti ātri lēkā vai pietupjas. Lai stiprinātu pāra attiecības pirms pārošanās vai ligzdošanas laikā, tiek veikta uzmanības izrādīšana, barojot partneri.

Puertoriko todijam ir neparasta ligzdošanas tehnika. Mātīte un tēviņš rok 25-35 cm garu, horizontālu, šauru alu stāvkrastu smiltīs kā zivju dzenītis. Ja trūkst ligzdošanas vietu, rok satrunējušu koku stumbros. Ala tiek rakta pirms slapjās sezonas un jauns tunelis tiek izrakts katru gadu, tas prasa apmēram 8 nedēļu darbu. Todiji rok ar savu garo, spēcīgo knābi, ko izmanto kā kaltu, zemi izkašņā ar kājām. Šāda darbošanās pati par sevi satrauc cilvēka iztēli, ja atceramies par putniņu izmēriem. Darbojoties tēviņš un mātīte uztur kontaktus ar klusiem saucieniem. Tuneļa galā viņi izveido nelielu paplašinājumu ligzdai, ko diezgan rūpīgi izklāj ar koku miziņām, sausām sūnām un augu šķiedrām.

Mātīte dēj 1-4 baltas 1,6x1,3 cm lielas oliņas, ko abi pārmaiņus perē 21-22 dienas. Perēšanas un ligzdošanas periodā vecāki var piesaistīt 1-2 citus pieaugušos putnus, un ligzdās ar palīgiem var būt vairāk olu, pat deviņas. Todiji parasti perē vienreiz gadā. Cāļi paliek ligzdā 19-20 dienas, pieaugušie tos baro ar lielu daudzumu kukaiņu. Abi vecāki rūpējas par putnēniem, barojot katru cāli līdz 140 reizes dienā, kas ir augstākais rādītājs starp putniem. Jaunuļi tiek baroti vairāk kā 3 nedēļas, līdz apaug ar spalvām un 42 dienās sasniedz pieauguša putna lielumu.

Puertoriko todiji nav sabiedriski un bieži redzami pa pāriem savā vairošanās teritorijā, kur tie paliek visu gadu. Taču ir gadījumi, kad todiji pavasarī vai rudenī pievienojas jauktiem ķauķveidīgo migrantu bariem.

Lai gan Puertoriko todiji dzīvo ierobežotā diapazonā, tie ir plaši izplatīti savā dzīves vidē un nav globāli apdraudēti. Neskatoties uz to, ka todiju skaitam ir tendence samazināties, samazinājums nav tik ātrs, lai tiem piešķirtu aizsargājamo putnu statusu. Par pamatu putnu skaita samazinājumam tiek minēta Indijas mangustu ieviešana, biotopu iznīcināšana un plantāciju ierīkošana.

*** No fosilijām ir zināma aizvēsturiska ģints Palaeotodus. Aizvēsturiskās sugas, kas datētas ar oligocēna sākumu, tika atklātas Francijā un ir konstatētas arī Vācijā, tas norāda, ka todiji kādreiz bija daudz izplatītāki, nekā tagad.

Video:

http://ibc.lynxeds.com/video/puerto-rican-tody-todus-mexicanus/individual-was-perched-without-surprisingly-moving-head-too-&usg=ALkJrhgyJtSnTedyR0gj1YzxT6RikWn9Pg

Balss:

http://www.xeno-canto.org/sounds/uploaded/WOEAFQRMUD/Todus%20mexicanus090329_T1339.mp3

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.