You are here

Bišopa moho (Moho bishopi)

Ar ko izceļas Bišopa moho?

  • Maz pazīstams medusēdājs putns
  • Havaju salu endēms
  • Izmiris apmēram pirms 100 gadiem
  • Spalvas iezemieši izmantoja greznu apmetņu darināšanai
  • Moho iznīcināja cilvēks, medījot putnus, izcērtot mežus, ievedot plēsoņas un slimības

Bišopa moho (Moho bishopi)

 

In memoriam

Prieks par sauli, ziediem un vēju spalvās, prieks par plašo debess jumu, zaļo koku galotņu jūru, jā, prieks par jūru, prieks par dzīvi. Dzīvesprieks pildīja šī graciozā putna dvēseli, kas tā vien gribēja šo prieku dziesmās izdziedāt.

Un viņš to darīja, darīja aizrautīgi daudzus gadu simtus. Putns atdzima no saviem senčiem un pārdzima savos bērnos, kas saulē mirdzošām acīm atkal dziedāja par dzīvi. Par dzīvi kā dabas ritumu, kā neizsīkstošu prieka avotu.

Bet nelaime nenāk viena. Tā atnāk daudzos nenojaušamos veidos, atnāk, lai iznīcinātu. Un to atved lielais varenais – cilvēks. Cilvēks, kam dots tas prāts un saprašana, kam dota izvēle - saudzēt vai nogalināt. Domāt, vai rīkoties bez domāšanas. Vai sākt domāt tad, kad ir radušās neatgriezeniskas sekas, kad ir par vēlu kaut ko glābt.

Cilvēka bezatbildība ir neizmērojama. Dažviet vēl joprojām.

 

Bišopa moho* (Moho bishopi, sin. Acrulocercus bishopi) pieder pie Havajas nektārēdājiem Mohoidae - nesen izmirušas dziedātājputnu dzimtas, kura ietver ģintis Moho (‘Ō’ōs) un Chaetoptila (Kioea). Šie moho putni pārstāv atsevišķu dzimtu, kas pilnīgi visa ir izmirusi mūsdienās (ja neskaita apstrīdēto Turnagridae dzimtu).

Vēl nesen tika uzskatīts, ka šie putni pieder medusēdāju Meliphagidae dzimtai, jo tie izskatījās un darbojās tik līdzīgi šīs dzimtas putniem, tostarp bija arī daudzas kopīgas morfoloģiskās īpašības. Pamatojoties uz muzeja eksponātu DNS filoģenētisko analīzi, 2008.gada pētījumā atklājās, ka ģintis Moho un Chaetoptila nepieder Meliphagidae, bet pieder grupai, kas ietver zīdastes un palmčivuļus, kā arī tie izrādās sevišķi tuvi samtastēm. Havaju medusēdāji neattīstījās no līdzīga izskata Austrālāzijas medusēdājiem, bet šis ir pārsteidzošs konverģentas evolūcijas gadījums (konverģence - dažādu sugu pazīmju līdzības neatkarīga attīstība līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas izlases rezultātā). Autori ieteica šīm divām bojā gājušajām ģintīm dot dzimtas nosaukumu Mohoidae.

Moho putnu atklāja lorda Rotšīlda putnu kolekcionārs Henrijs C.Palmers 1892.gadā. Lajonels V.Rotšīlds (Lionel Walter Rothschild) putnu nosauca Bišopa muzeja dibinātāja Čārlza R.Bišopa (Charles Reed Bishop) vārdā.

Putna garums bija aptuveni 29-31 cm, aste sasniedza 10 cm garumu, svars ap 50 g. Moho apalvojums bija spīdīgi melns, ar dzelteniem spalvu pušķiem galvas sānos, zem spārniem un dzeltenu zemasti. Viņa dziesma bija vienkārši divas notis – „tūk-tūk”, kas bija dzirdamas jūdzēm tālu. Garā aste un dzeltenie spalvu kušķīši tika izmantoti riesta laikā mātīšu piesaistīšanai.

Tas bija ziņkārīgs, bet kautrīgs putns. Ziņu par šī putna dzīvesveidu ir maz, zināms tikai tas, ka moho barojās ar Havaju lobēliju ziedu nektāru, kā arī ēda kukaiņus meža augšējā lapotnē. Par ligzdošanu informācijas nav, izņemot to, ka putni ligzdoja dobumos.

Bišopa moho apdzīvoja biezus mitros subtropu un tropu mežus un bija endēmisks Havaju salu grupas Molokai salas austrumu kalnāju mežos un Olokai kalnā. Vietējie iedzīvotāji to sauca par „Moloka'i ’Ō’ō ” pēc Molokai salas nosaukuma, kurā putns dzīvoja.

Subfosilie kaulu atradumi ir zināmi no Maui salas Olinda kalna, aptuveni 4500 m virs jūras līmeņa.

Putnu izmiršanas cēloņos ietilpst mežu izciršana, lai ierīkotu lauksaimniecības zemes un ganības, ievesto plēsoņu draudi - melnās žurkas (Ratus ratus) un slimības, ko pārnēsā moskīti.

Havaju salās zemju kultivēšanai bija katastrofāla ietekme uz vietējo putnu faunu. Pēc tam, kad eiropieši ieradās arhipelāgā, izzuda dažādas griezes, strazdi un daudzi slaveni Havaju nektārputni. Vēl viena grupa, kas smagi cieta, bija medusēdāji putni, ir izmirušas visas 4 moho sugas: Hawaii 'O'o (Moho nobilis), Molokai 'O'o (Moho bishopi), Oahu 'O'o (Moho apicalis) un Kauai 'O'o (Moho braccatus).

Vietējās ciltis medīja moho ļoti pieprasīto dzelteno spalvu dēļ, lai radītu dārgus apmetņus, kas liecina par diženumu.

Moho putnu spalvas var atrast dažādās etnoloģiskās kolekcijās. Tās tika izmantotas, lai izgreznotu Havajas seno karaļu un prinču mantijas, cepures un jostas. Tūkstošiem putnu tika noplūkti šo karalisko apģērbu dēļ. Kad tie bija "ziedojuši" savas spalvas, viņi varētu tikt atbrīvoti, bet tas, vai visi tika atdoti dabai, ir apšaubāms. Saskaņā ar Skota B. Vilsona (Scott Burchart Wilson) un Artūra H. Evensa (Arthur Humble Evans) ziņām, kas apkopotas plašā darbā par Havaju putnu populācijām, moho ir tikuši cepti pašu taukos un uzskatīti par delikatesi.

Vietējā spalvu „rūpniecība”, iespējams, nebija galvenais cēlonis moho izzušanai. Šī tradīcija bija izplatīta un tika praktizēta daudzās paaudzēs, un moho putnu joprojām bija daudz, kad eiropieši apmetās uz salām. Visiespējamākais apdraudējums putniem bija vides izmaiņas un dzīvesvietu iznīcināšana, kas izraisīja skaita samazināšanos.

Bišopa moho 1904.gadā pēdējo reizi tika novērojis ornitologs Džordžs K.Manro (George Campbell Munro). 1915.gadā Manro centās pārbaudīt ziņojumus par iespējamu putna novērojumu, bet šis putns netika atrasts. Tika veikti daudzi intensīvi, bet nesekmīgi meklējumi līdz 1949.gadam. 1981.gadā tika apgalvots, ka viens putns atklāts no jauna Maui salā, bet tas nav apstiprinājies, neraugoties uz intensīvu meklēšanu.

Molokai salas Bišopa mohoputnu atklāja vēlāk nekā citus, un tas bija pazīstams zinātnei kā saglabājama suga ļoti īsu periodu. 19.gs beigās radās pēkšņa interese par Havaju salu putniem, un vairākas kolekcionētāju komandas gāja pa salām īpatņu meklējumos. Interesants fakts ir tas, ka Havaju putnu daudzums kļuva zināms vienīgi ar šo laika posmu. Skaidrs, ka attiecīgās sugas, kad tās tika atklātas, jau bija uz izmiršanas robežas, un, ja nebūtu kolekcionēšanas dedzības, kas iedvesmoja Havaju ekspedīcijas laikā no 1880.-1890.gadam, iespējams, ka šo sugu eksistence pasaules ornitoloģijai būtu gājusi garām pilnīgi nepamanīta. Kolekciju rezultātā tika izdotas divas skaisti ilustrētas grāmatas: S. B. Wilson and A. H. Evans „Aves Hawaiiensis (1890-1899)” un W.Rothschild „The Avifauna of Laysan and the Neighbouring Islands (1893-1900)”. Zināšanas par zudušajām sugām ir iegūtas vienīgi no šo grāmatu aprakstiem un attēliem.

Šobrīd putnu var apskatīt tikai gleznās, piezīmju attēlos un kā ādu paraugus Brēmenē, Kembridžā, Honolulu, Londonā, Havaju salā Molokai, Ņūjorkā un Stokholmā.

* Tulkojums mans, neoficiāls.

***

Izmirušās dzimtas Mohoidae sugas:

Ģints Chaetoptila

  • Chaetoptila angustipluma - Kioea

Ģints Moho

  • Moho apicalis - Oʻahu ʻŌʻō
  • Moho bishopi - Molokaʻi ʻŌʻō
  • Moho braccatus - Kauaʻi ʻŌʻō
  • Moho nobilis - Hawaiʻi ʻŌʻō

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.