You are here

Terorputns Kelenken (Kelenken guillermoi)

Ar ko izceļas Kelenken?

-         Tam bija vislielākā jebkad dzīvojušā putna galva, ap 1 m gara.

-         Visievērojamākā pazīme bija lielais, 46 cm garais knābis.

-         Tas bija pats lielākais un stiprākais nelidojošais putns.

-         Tas bija gigantisks skrējējputns.

-         Tas bija visbriesmīgākais plēsējs Dienvidamerikā kainozoja periodā.

-         Putns dzīvoja pirms 15 miljoniem gadu.

-         Augums ap 3 m.

-         Svars pāri par 200 kg (400 mārciņas).

-         Terorputns varēja norīt veselus suņa lieluma dzīvniekus.

-         Skrienot putns sasniedza ātrumu ap 50 km stundā, tas bija visātrākais lielais dzīvnieks Dienvidamerikas līdzenumos.

 Kelenken guillermoi

blogspot.com

     Iedomāsimies Dienvidamerikas līdzenumus pirms 15 miljoniem gadu. Kas staigā vēja pūsmu saviļņotajā garstiebru zālē? Tas ir milzīgs putns, kas meklē savu maltīti - nelielus zirgu priekštečus.
     Zirģeļu ganāmpulks pajūk uz visām pusēm, bet putns ir ātrs un panāk vienu no tiem. Ar knābja cirtienu viņš notriec to un dauza pret zemi. Tad paņem knābī, paceļ augšup un ar vienu galvas kustību norij to.
     Kaut kur putnam ir ligzda ar olām basketbola bumbas lielumā. Viņam jāsargā ligzda un jāmedī, lai uzaudzētu bērnus.
     Tā tas turpinās miljoniem gadu.
     Bet zemestrīces satricina kontinentus, Ziemeļamerika savienojas ar Dienvidameriku, un pa zemes šaurumu no ziemeļiem atnāk mežonīgi vilki. Vilkiem garšo lielā putna olas, cāļi un jaunuļi.
     Un terorputni sāk izzust.
 
     2006. gadā kāds students savā Komallo ciematā Argentīnā, netālu no dzelzceļa stacijas, akmeņainā labības laukā atrada lielus dzīvnieka ekstremitāšu kaulus un galvaskausu zirga galvas lielumā ar lielu, līku, asu knābi, kāds ir mūsdienu ērglim. Paleontologi sāka meklēt šajā vietā un atrada vēl vairākus kaulus.Tas bija jauns atklājums, jo izrādījās, ka kauli piederējuši lielākajam jebkad zināmajam putnam. Tagad zinātnieki noskaidrojuši, ka tās ir jaunas sugas plēsēja „šausmu putna” (Terror bird) Kelenken guillermoi atliekas. Tas ir pats lielākais terorputnu Phorusrhacidae dzimtas pārstāvis no visiem līdz šim zināmajiem. Jaunais izraktenis mainīja zinātnieku domas par terorputniem.
 
     Šī dzimta sastāv no vairākām apakšdzimtām, ģintīm un daudzām sugām briesmīgu radījumu, kuri bija augumā, kā līdz šim domāja, no 0,6-2,5 m. Šie nelidojošie putni bija valdošie plēsēji Dienvidamerikā 62-2,5 miljonus gadu atpakaļ.
 
     Ar atraduma analīzi nodarbojās Luiss Čiape (Luis M. Chiappe), Losandželosas apgabala Dinozauru institūta dabaszinātņu muzeja direktors, un viņa kolēģe Sāra Bartelli (Sara Bartelli). Sava pētījuma rezultātus amerikāņu zinātnieki publicēja žurnālā Nature.
 
     Tātad, Argentīnā atrastie kauli ir paša lielākā un stiprākā putna atliekas. Putna galvaskauss ir ap 1 m garš, tas ir lielāks par mūsdienu zirga galvu un par 10% lielumā pārsniedz citus līdz šim atrastos. Knābja garums ir 46 cm, pēc formas tas atgādina ērgļa knābi. Analīzes rāda, ka atrastie kauli ir 15 miljonus gadu veci.
 
     Šis jaunatrastais putns, kam 2007. gadā deva nosaukumu Kelenken guillermoi, bija augumā apmēram 3 m augsts un, bez šaubām, bija pats briesmīgākais Dienvidamerikas plēsējs kainozoja periodā. Šajā periodā Dienvidamerika bija liela sala, kurā attīstījās unikāli dzīvnieki. Tādi bija arī putni, kas pārsteidza ar saviem izmēriem un panāca, ka jau sen dominēja Dienvidamerikas līdzenumos. Viņi atradās barības ķēdes augšgalā.
 
     Terorputnus Phorusrhacidae pirmo reizi atklāja 1800. gadā un tika uzskatīts, ka tie kļuva par vesela kontinenta plēsoņām pēc tam, kad pirms 65 miljoniem gadu izmira dinozauri.
 
     Precīzi nav zināms, kā savu medījumu ķēra šie gigantiskie gaļēdāji skrējējputni, vai tie savus upurus nogalināja ar kājas sitienu, knābja cirtienu, vai caurdūra tos. Taču viens vienīgs trieciens ar tādu masīvu galvu, kurai turklāt vēl bija ļoti spēcīgs knābis, „nogalinātu jebkuru dzīvnieku momentā”, sacīja misters Čiape. Varbūt tas dauzīja savu upuri pret zemi, lai salauztu kaulus. Tāds putns varēja nesaplosot, ar vienu vienīgu galvas kustību norīt vidēju suņa lieluma dzīvnieku.
 
     Noķerto upuri dauzīt pret zemi un norīt veselu - tāds barošanās veids mūsdienās ir sekretārputniem (Sagittarius serpentarius), seriemām (Cariama cristata) un Amerikas zemesdzeguzēm (Geococcyx californianus). Starp citu, tuvākais šo lielo izmirušo terorputnu radinieks mūsdienās ir seriema, kas dzīvo Dienvidamerikā.
 
     Terorputni bija vesela kontinenta saimnieki desmitiem miljonus gadu. Par terorputniem tie tika nodēvēti nonāvēšanas efektivitātes dēļ. Nelielu zirga priekšteci (Brachytherium) viņi varēja norīt nesakošļājot. Reti kurš Dienvidamerikas kainozoja perioda dzīvnieks varēja izglābties no šī „superputna”knābja.
 
     Tā kā lielo „briesmīgo putnu” sugu skaits bija ievērojami mazāks par viņu daudzskaitlīgajiem mazākajiem radiniekiem, paleontologiem gadījās daudz vairāk Phorusrhacidae pārakmeņojumu, kuru pieaugušo īpatņu izmēri sasniedza tikai 0,6-0,9 m. Visretāko lielo terorputnu atliekas atrastas nedaudz, un tās ir nepilnīgas, tāpēc zinātnieki viņu ekstremitātes atjaunoja salīdzinoši ar sīkāko šīs pašas dzimtas pārstāvju kauliem. Šādā veidā rekonstruētie lielie aizvēsturieskie „teroristi” ir iznākuši pārāk lēnīgi un neveikli.
 
     Bet jaunajā atradumā blakus galvaskausam atklājās arī daži kāju kauli, kas ļāva veikt šī lielā radījuma ātruma un veiklības analīzi. Atrastie pēdas kauli liek domāt citādi nekā pirms tam. Un izrādās, ka nesen atrastā terorputna paveids bija ne tikai pats iespaidīgākais putns, bet arī ļoti ātrs, veikls un negants. Iespējams, ka Kelenken bija visātrākais lielais dzīvnieks Patagonijas līdzenumos tajā laikā.
 
     Pētījuma autori izskaitļoja, ka ātruma ziņā tas bija salīdzināms ar Dienvidamerikas strausu nandu (Rhea americana), kaut arī nesasniedza Āfrikas strausa (Struthio camelus) rādītājus, kurš ieskrienas līdz 70 km/h. Izplatītais uzskats par seno nelidojošo putnu neveiklību saistībā ar viņu lielajiem izmēriem ir bijis kļūdains.
     „Tas bija siltasiņu, milzīgs un ļoti aktīvs putns”, runājot par Kelenken medību prasmēm un temperamentu saka misters Čiape.
 
     Jāpiezīmē, ka Dienvidamerikā tajā laikā dzīvoja arī citi plēsēji, piemēram, zīdītāji. Tie augumā bija pielīdzināmi sunim un nevarēja sacansties ātrumā ar terorpunu.
     Taču kopumā par terorputnu Kelenken uzvedību daudzkas ir neskaidrs: kāds bija to apspalvojums, kā tie sasaucās, vai šie giganti medīja vienatnē, vai grupās. Acīmredzot, evolūcijas gaitā atradinājušās lidot, šīs būtnes virzīja visus spēkus uz to, lai kļūtu par pašiem lielākajiem sava laika dzīvniekiem kontinentā. Un dinozauru pēctečiem tas spīdoši izdevās.
 
     Paleontologs Džons Flins (John Flynn) no Amerikas Dabas vēstures muzeja (American Museum of Natural History) atzīmē interesantu līdzību ķermeņa proporciju daļās un medību spējās šiem superputniem un... tiranozauriem (Tyrannosaurus Rex). Tāda pati liela galva, garas kājas un īsti nekam nederīgas mazas priekškājas. Protams, tas neliecina par „briesmīgās ķirzakas” radniecību ar „briesmīgo putnu”, bet par evolūcijas gaitā miljoniem gadu garumā līdzīgiem šo gaļēdāju pielāgošanās ceļiem vienādiem medību un barošanās veidiem.
 
     Var teikt, ka paši lielākie putnu dzimtas Phorusrhacidae pārstāvji Kelenken bija karaliski kainozoja „tiranozauri”. Iedomājieties, kādas šausmas šie radījumi iedvesa citiem Dienvidamerikas līdzenumu dzīvniekiem, lūkojoties uz tiem sava trīsmetrīgā augstuma!

Pievienot jaunu komentāru

(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.
(If you're a human, don't change the following field)
Your first name.

Plain text

  • No HTML tags allowed.
  • Interneta lapu adreses un e-pastu adreses pārvēršas saitēs automātiski.
  • Rindas un paragrāfi tiek nolauzti automātiski.