Interesantā putnu pasaule

     Nenormāls karstums visticamāk ir par cēloni ap 200  putnu  no izmirstošas papagaiļu sugas bojā ejai dienvidrietumu Austrālijā 2010.gada sākumā, raksta žurnāls WildlifeExtra.

     ScienceDaily 2010.12.03. raksta, ka pasaulē pirmā starptautiskā pētnieku grupa, ko vadīja Mērdokas universitātes (Austrālija) droktors M.Bunce, veiksmīgi izdalīja atsevišķu senu DNS no fosilām izmirušu putnu olu čaulu paliekām.

     Japānas pilsētas Ojamas mērija izsniegusi oficiālu laulības apliecību neparastam pārim – divām pīlēm, kuras gan pieder dažādām šķirnēm. Viena no tām mīt Japānā, bet otra – Krievijā. Pīles esot iepazinušās Onumas ezerā, kur ziemo putni no Krievijas, bet reizēm tur ierodas arī japānietes. Pāra veidošana starp divām dažādām pīlēm ir ļoti reta parādība, jo japāņu pīļu tēviņš ir gandrīz 2x mazāks par savu izredzēto.

     Zinātnieki noskaidrojuši, ka sinornitozauri, kas Ķīnas teritorijā dzīvojuši pirms apmēram 125 miljoniem gadu, savus nomedītos dzīvniekus nonāvējuši, koduma vietā ievadot indi. Šim nolūkam tiem kalpojuši divi priekšzobi, caur kuriem gluži kā čūskai izšļākusies inde. Šī teorija parādījusies, kad zinātnieki atrastajās dzīvnieku atliekās pamanījuši milzīgus, asus zobus un dobumus galvaskausā, kuros, iespējams, atradušies indes dziedzeri.

     Gulda žubītes (Erythrura gouldiae) mātīte ļoti savdabīgā veidā spēj nodrošināt savu pēcnācēju izdzīvošanas izredzes: pārojoties ar ģenētiski īsti nesaderīgu tēviņu, viņa palielina tēviņu proporciju gaidāmajā perējumā. Zinātnieki saka, ka tas ir bezprecedenta gadījums, kad putns var kontrolēt pēcnācēju dzimumu. Divus gadus ilgušā pētījuma rezultāti publicēti žurnala "Science" jaunākajā numurā.

Zinātnieku grupa no Dabas aizsardzības biedrības, Laosas TDR Mežsaimniecības departamenta, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes, Zviedrijas Dabas muzeja, Bird Life Internacional, u.c. 2009. gadā Laosas klinšu mežos atklāja mazu, zaļgandzeltenu putnu.

Katru rudeni simtiem tūkstošu ūdensputnu no ligzdošanas vietām Eiropas ziemeļos lido uz savām ziemošanas vietām. Pa dienu daudzi putni nolido vairākus simtus kilometru, bet tad uz vairākām dienām nolaižas kādā ūdenstilpē, lai atpūstos un uzkrātu spēkus jaunajam pārlidojumam. Nereti putni ir spiesti apstāties arī nelabvēlīgu laika apstākļu rezultātā. Par šādām īslaicīgām apstāšanas vietām varētu būt teju jebkādi ūdeņi, kuros var pārlaist nakti.